Jūrmalas pilsētas muzejā no 12. jūnija būs skatāmas mākslinieku Jāņa Gunāra Kalnmaļa un Ilzes Mucenieces-Adamaites gleznas. Vecmeistars, izcilais ainavists  Jānis Gunārs Kalnmalis ar šo izstādi atzīmē savu 80. dzimšanas dienu, bet Ilze Muceniece-Adamaite, kuras darbus skatītāji iepazina glezniecības konkursizstādē “Marīna 2017”, atgriežas muzejā ar plašu personālizstādi “Introverse. Iekšējais smaids”.

 

 

 Viaredžo pludmale. 2006. Kartons, eļļa

 

Mākslinieks Jānis Gunārs Kalnmalis (1939) neatlaidīgā un sūrā darbā noteicis savu vietu latviešu glezniecībā. To nodrošina viņa talants, pieredzē gūtā meistarība un spēja aizvien no jauna pētīt, vērst plašumā mākslinieciskās izteiksmes robežas. Atsevišķos dzīves periodos viņš koncentrējies un atklājis, ka vienlīdz labi var izteikt savas domas un jūtu pasauli  visos žanros – figurālajā glezniecībā, portretā, akta glezniecībā, klusajā dabā, arī ainavā. Pēdējās desmitgadēs tieši ainava, kas ir smalks un sarežģīts izteiksmes veids, kļuvusi par Jāņa Gunāŗa Kalnmaļa māksliniecisko interešu paudēju. Turklāt viņš neierobežo sevi ar kādu vienu motīvu vai paņēmienu, bet tiecas savās gleznās sintezēt, parādīt visu to neizsmeļamo daudzveidību, kas piemīt realitātei.  Redzamajai realitātei un tai tikko nojaušamajai, ar prātu neizskaidrojamajai, kādas tālākas likumības un patiesības vēstošajai.

Šodienas Latvijas glezniecībā Jānis Gunārs Kalnmalis ir viens no nedaudzajiem, kurš apzināti strādā dabā, mērķtiecīgi pārrada emocionālos redzējumus noskaņās vispārinātā mākslas tēlā. Neatkarīgi no tā, vai par gleznieciskās valodas pirmavotu kļūst kāda no Eiropas pilsētām, kuras viņš regulāri iepazīst, rīko tajās personālizstādes un glezno, vai arī tie ir pašmāju koki, krūmi un žagari, kā viņš pats šos gleznojumus nodēvējis. Būtiskākais nestandarta formātos apstādinātajos mirkļos ir veids, kādā mākslinieks runā par laika un telpas vienotību.

Jānis Gunārs Kalnmalis 1959. gadā beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, 1967. gadā profesora Eduarda Kalniņa vadībā absolvējis  Latvijas Mākslas akadēmiju. Mācījies Figurālās glezniecības klasē pie klasiķiem Konrāda Ubāna, Leo Svempa, Induļa Zariņa u.c. Pēc akadēmijas ilgus gadus strādājis kombinātā “Māksla” par radošo mākslinieku, veidojis Latvijas pilsētām monumentālos sienu un ārsienu gleznojumus. Mākslinieka radošā darba lauks ietver arī grāmatu grafiku un lietišķo grafiku.

Izstādēs piedalās kopš 1967. gada, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1979. gada. Personālizstādes bijušas daudzās Latvijas pilsētās, kā arī Somijā, Beļģijā, Dānijā, Vācijā, Zviedrijā, Luksemburgā, Šveicē, Nīderlandē. Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, Latvijas un Krievijas Mākslinieku savienību fondos, kā arī privātkolekcijās Eiropā, Amerikā, Austrālijā.

Ingrīda Burāne,

mākslas zinātniece

 

    

Taka.  2019. Kartons, akrils                                         Naktsvijole . Audekls, eļļa

 

Ilzes Mucenieces-Adamaites (1954) izstādes Introverse pamatmotīvs ir iekšējas smaids. Smaida loma cilvēka garīgajā un fiziskajā labsajūtā atzīta jau sen. Smaids cilvēkam nozīmē atvērtību pret apkārtējo vidi - dzīvniekiem, dabu un cilvēkiem — un zemapziņas vēlmi dāvāt visiem prieku.

Apskatei izlikti autores pēdējo gadu darbi, kā arī dažas līdz šim neeksponētas gleznas no agrākiem gadiem.

Tēlu galerija radusies, uz audekla vai kartona izpaužot iekšējo noskaņu, domas un jūtas, caur cilvēka vai dabas tēlu, atbilstoši emocionālajam un tā brīža garīgo atziņu stāvoklim. Redzami teju patstāvīgi radušies personāži, kā naktsvijole, eņģelis, satīns, zīda taurenis, runātāji ceriņu dārzā, mazā balerīna, kā arī konkrētu cilvēku attēlojums. Iekļautas arī nedaudzas ainavas, tajā skaitā arī 2018. gada Jāzepa Pīgožņa ainavu glezniecības konkursā galvenajai balvai nominētā “Salaspils egles”.

Ilze Muceniece –Adamaite glezno lielformāta alegoriskas kompozīcijas, kurās alegoriskā veidā risina aktuālas ētiskas un sociālas problēmas. Vairākkārt pievērsusies vēsturiski un reliģiski pazīstamiem sižetiem - Madonna, Salome, Augšāmcelšana u.c. Darbos stingri būvēta kompozīcija, laba zīmējuma izpratne, gleznojumu papildina izteikti grafiskas līnijas. Glezniecības stils un tehnika laika gaitā veidojies, ejot no autores izjūtai pārāk smagnējās eļļas glezniecības tehnikas uz akrila, ogles un lakas izmantojumu savdabīgā autortehnikā, par pamata materiālu izmantojot rokas pieskārienam patīkamo kartonu. Rokrakstam raksturīga pārdomāta kompozīcija, bet impulsīvs glezniecības stils, vienmēr ir svarīgs kolorīta risinājums; svarīgs ir arī gaismas tvērums un dažos darbos tēlu alegorisms.

Ilze Muceniece-Adamaite absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas meistardarbnīcu profesora Edgara Iltnera vadībā (1979), ieguvusi mākslas maģistra grādu (2013). Sākusi piedalīties izstādēs 1980-tajos gados, Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1985.gada.

Irina Vorkale,

Ilze Muceniece-Adamaite

 

Jāņa Gunāra Kalnmaļa un Ilzes Mucenieces-Adamaites izstādes Jūrmalas pilsētas muzejā skatāmas līdz 14. jūlijam.

Izstādes atklāšana 12. jūnijā plkst. 17.00

Muzeja darba laiks: P., O. – slēgts, T.–Sv. plkst.10.00–18.00. Ieeja – bez maksas.