11.00-13.00 Bērnu vasara Mellužos. GUDRĀ SVĒTDIENA. Interaktīvās dārza spēles, dabas materiālu darbnīca, jampadracis ar pasaku tēliem, florbola turnīrs. Ieeja bez maksas

“Klasika un Džezs” – Hibla Gerzmava un Jakova Okuņa džeza trio!

Šīs muzikālās sadarbības ideja pieder pašai Hiblai Gerzmavai. Slavenā operdziedātāja un Jakova Okuņa džeza trio klausītājiem piedāvā programmu, kurā tiks iekļauti izcili Eiropas akadēmiskās tradīcijas paraugi džeza stila izpildījumā. Mums tā būs iespēja pārliecināties, cik tuvi cits citam, pēc pašu mūziķu domām, ir šie šķietami tik atšķirīgie stili – vecais, akadēmiskais eiropeiskais un “vieglprātīgais”, jaunais amerikāniskais. Koncerta īpašā viesa statusā uzstāsies arī Latvijas  grupa “Da Gamba”.

No 2019. gada 20. jūlija Bulduru Izstāžu namā sāksies laicīgās, īslaicīgās un garlaicīgās mākslas izstāde „Marināde 2”. Izrādās, ka arī izstādes un laiku var iemarinēt, kā tas veiksmīgi ir noticis ar Andas Munkevicas izstādi „Nospiedumi gaismā”, kura nu ir kļuvusi par īsti gar-laicīgu izstādi un ir pagarināta līdz 31.08. 2019.

Anda Munkevica 2018. gadā gadskārtējā konkursa izstādē „JĀ/NEatkarība” ieguva godalgoto veicināšanas balvu jeb 2. vietu par darbu „Liepas acs” un iespēju Bulduru Izstāžu namā veidot savu personālizstādi. Arī izstāde-akcija-loterija „Gada Nedarbs-2018”, kura Bulduru Izstāžu namā noslēdzās 18. maijā Eiropas Muzeju naktī, varēja lepoties ar tonnu smagu mākslinieces stikla nedarbu.

Stikla māksla ir kā trausls ledus, bet tai pašā laikā spēcīga un majestātiska! Brīnumaina, sastingusi gaisma, kas ir pārsteigumu un teiksmu pilna. Tā dod skatītājiem iespēju gaismas spēlēs saskatīt mākslas būtību, nolasot autores sastindzinātos domu nospiedumus.

Mākslinieces Andas Munkevicas darbi ir izaicinoši un monumentāli vērienīgi, kas apliecina nevainojamu tehnoloģiju pārzināšu. Vienlaicīgi tie pārsteidz ar piesātinātu emocionālu pildījumu un formas daudzveidību. Mākslinieces izcilās darba spējas un uzticamā darba komanda blakus rada mākslu, kura mums tiek dāvāta kā pārsteiguma balva.

Mākslas darbu dizaina formas un satura sintēze mākslinieces darbos atklāj viņas pasaules uztveri un ļauj ielūkoties tās plašumos. Plastiskās stikla skulptūras, kuras variējas ar konstruktīviem darbiem, atklāj neierobežotās iespējas stikla mākslas dizainā ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Daudzās starptautiskās izstādēs un konkursos mākslinieces darbi ir pamanīti un augstu novērtēti. Tie neapšaubāmi ir atstājuši nospiedumus, atklājot mūsu valsts identitāti, kas spoguļojas mūsu tautas mākslā un kultūrā.

Māksliniece rada ne tikai tehnoloģiski sarežģītus uzdevumus, bet arī monumentālus darbus. Pie tiem pieskaitāmi stikla skulptūra ,,Ainava. Auss. (Landshaft. Uxo)” Nikoļskas pilsētā, Krievijā, stikla skulptūra-piemineklis Zolitūdē, kas veltīts 2013. gada bojāgājušo piemiņai Rīgā, Latvijā, vitrāžas-lielformāta kausējumi Doma baznīcas Marijas kapelas logos, kas veltītas barikāžu piemiņai Rīgā, Latvijā.

Anda Munkevica 2000. gadā pabeigusi maģistrantūras studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas un dizaina nodaļā. 1999. gadā mācījusies Pilchuk stikla skolā ASV. 1998. gadā studējusi „Eastlake Glass studio” un „Pratt Fine Arts Centre” Sietlā, ASV. No 2002. gada ir īpašniece un stikla māksliniece SIA „AM studio”. Māksliniecei ir bijušas vairākas nozīmīgas personālizstādes Latvijā, kā arī pasaulē. Viņas darbi atrodas muzejos Japānā, Krievijā, ASV, Japānā, Vācijā, Beļģijā, Ķīnā, Ukrainā, Ungārijā, Igaunijā un Latvijā.

Andas Munkevicas mākslas valoda ir radoša, skaidra un saprotama kā apmeklētājam, tā arī profesionālam vērtētājam. Tā liek domāt līdzi un atstāj iespēju nolasīt mākslinieces atstāto vēstījuma daudzslāņainību. Andas Munkevicas izstāde Bulduru Izstāžu namā līdz 31.08.2019.

Aspazijas mājā skatāma Latvijas mākslinieku savienības Jūrmalas mākslinieku biedrības mākslinieces Līvijas Brigitas Pavlovskas jubilejas izstāde "Tā zilā ilgu puķe ". Tā būs poētiska ekspozīcija,  kurā valdīs  Aspazijas dzejā izjustie ziedu motīvi, to daiļums un mīlestība.  Māksliniece savos darbos uzburs  ziedu skaistumu, dažādību, pasakaino krāsu nianšu bagātību un neatkārtojamību Viņa uzskata, ka līdz pilnībai dzīvās puķes izjūtu gleznā nemaz  pārradīt nevar.

Līvijas Brigitas  Pavlovskas, humanitāro zinātņu maģistres mākslā, dzīves ceļš ir cieši saistīts ar Jūrmalu jau daudzu gadu garumā. Jūrmalas pilsētā viņa strādājusi par galveno mākslinieci,  veidojot funkcionālus, mūsdienīgus interjerus pilsētai. Piedalījusies mākslas izstādēs Jūrmalā un Jūrmalas sadraudzības pilsētās, kā arī daudzās citās valstīs - Somijā, Igaunijā Itālijā u.c.

Izstāde būs atvērta līdz 24.augustam.

• Dubultu Kultūras kvartālā Strēlnieku prospektā 30
• Muižas ielā 6 pie Bulduru Izstāžu nama 

Jau divpadsmito gadu Jūrmalas pilsētā, Dubultu ev. lut. baznīcā notiks ērģeļmūzikas festivāls „Vox angelica“, kura atklāšanas koncerts „Ērģeles diviem“ aicina klausītājus 30. jūnijā plkst. 18.00.

Festivāls ir guvis atzinību klausītāju, preses un atskaņotājmākslinieku vidū, kā arī saņēmis Jūrmalas pilsētas „Gada balvu kultūrā 2008“ par izcila kultūras projekta realizāciju un skatītāju simpātiju balvu Jūrmalas pilsētas „Gada balva kultūrā 2017“. 

Vienpadsmit gadu laikā festivāla tematiskais spektrs ir bijis ļoti plašs un tas allaž ir piedāvājis klausītājiem augsta līmeņa profesionālas mākslas baudījumu, tajā ir piedalījušies praktiski visi pazīstamākie latviešu ērģelnieki.

Festivāla atklāšanas koncerts „Ērģeles diviem“ notiks 30. jūnijā plkst. 18.00 un tajā muzicēs ērģeļu duets Ilze un Aigars Reiņi.

Tautasdziesma un korālis ir šīs programmas idejiskie balsti. Korālis kā simbols garīgajiem meklējumiem un atgādinājums par cilvēka saknēm debesīs, bet tautasdziesmas – kā simboliska saikne ar saknēm mūsu dzimtajā zemē. Koncertā skanēs jauna orģinālmūzika un orķestra transkripcijas ērģeļu duetam. Krāsainas Latvijas dabas ainavas ar nacionālu kolorītu uzburs Alfrēda Kalniņa simfoniskais tēlojums „Mana dzimtene“ un Romualda Jermaka tautasdziesmu apdares. Programmā iekļauta arī jaunā latviešu skaņraža Aigara Raumaņa ritmiski spraigā kompozīcija „Memento“, mūsdienu ungāru komponista Žolta Gārdoņī korāļapdares un Maijas Solovjovas skaņdarbs par pirmās latviešu profesionālās ērģelnieces – sievietes, Marijas Gubenes komponētā korāļa „Pasauli es izstaigāju“ tēmu, kurā korāļa intonācijas smalkas fūgas mežģīnēs savijas ar tautiskiem motīviem, izaugot līdz ekstātiski majestātiskai izskaņai.

Unikāla parādība ērģeļmākslā ir ērģelspēle duetā, par ko Reiņu duets stāsta: „Ko mums nozīmē spēlēt duetā? Tas ir – četras rokas, četras kājas, kas krustu šķērsu atrod savu īsto vietu uz ērģeļu klaviatūrām. Tā ir divu personību satikšanās mūzikā – kopā liekot gan katram savu solista pieredzi, gan vīrišķo un sievišķo pasaules redzējumu. Katra mākslinieka individuālā meistarība palīdz atklāt spilgtas ērģeļu skanējuma un repertuāra iespējas, kādas solo ērģelniekam nav pa spēkam. Tās ir ērģeles – orķestris, kas spēlē un spēlējas, rotājas un rotaļājas, sasaucas un apvienojas, sapņo un konstruē – viss, ko vien mūziķi var darīt, un vēl vairāk – dubultā!“

Ērģelnieki Ilze Reine un Aigars Reinis ērģeļu duetā spēlē jau kopš 2009. gada. Viņu spēli raksturo daudzveidīgs repertuārs, daudzi pirmatskaņojumi un spilgts sniegums. Ērģeļu duets piedalījies festivālos – Liepājas Starptautiskajā ērģeļmūzikas festivālā, festivālos Dubultos, Rīgā, Zemgales ērģeļu dienās, koncertējuši visa Latvijā, Nīderlandē, Vācijā un Šveicē.

Festivāla gaitā šovasar plānoti desmit koncerti, kuros muzicēs ne tikai latviešu ērģelnieki kopā ar solistiem – instrumentālistiem un dziedātājiem, bet arī Šveices ērģelnieks, Marcelo Giannini. No latviešu mūziķiem piedalīsies dziedātāji Inga Šļubovska-Kancēviča, Rihards Millers, Baiba Renerte, Dainis Skutelis, kā arī vijolniece Paula Šūmane, klarnetists Mārtiņš Circenis un obojiste Elīna Kuduma, arfiste Ieva Šablovska, ērģelnieki Liene Andreta Kalnciema, Edīte Alpe, Una Cintiņa, Diāna Jaunzeme – Portnaja, Līga Dejus, Guna Kise un Larisa Carjkova.

Viens no festivāla magnētiem, kas rada publikas interesi un kļuvis par zināmu „standartu“ festivāla pastāvēšanas laikā ir videoprojekcija uz ekrāna, kas ļauj ikvienam klātesošajam vērot ērģelnieka, kā arī pārējo, balkonā esošo mūziķu spēli tuvplānā – tas, kā vienmēr, pietuvinās mūziķus klausītājiem arī šogad!

Koncerti notiks ik svētdienu plkst. 18.00 sākot no 30. jūnija līdz 1. septembrim.

Ieeja par ziedojumiem.

Festivāla norisi atbalsta Jūrmalas pilsētas dome un Valsts Kultūrkapitālfonds.

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (Jāņa Pliekšāna iela 5/7) atklāta izstāde “Aspazija. Vētra”, kas vēsta par Aspazijas personības un daiļrades “vētrainajām šķautnēm”, uz cilvēktiesībām orientēto ideju novitāti un šo ideju pārmantojamību un aktualitāti mūsdienās.

Izstāde iekļaujas starptautiskajā mākslas biennālē “Marīna 2019”, kuras laikā Jūrmalas muzejos un mākslas telpās norisinās jūras tematikai veltītas mākslas izstādes, meistarklases un nodarbības ģimenēm. 2019. gadā par biennāles vadmotīvu izvēlēta “Vētra”.

Vētras motīvs, kas raksturo dzejnieces izpausmes dažādās dzīves jomās, izmantots par ietvaru, lai izstādē atspoguļotu Aspazijas kā literātes, sabiedriskas darbinieces un Raiņa dzīvesbiedres vētraino personību, viņas pausto ideju iespaidu uz sabiedrisko domu Aspazijas dzīves laikā un to nozīmi mūsdienās.

“Aspazija – kaislīga, emocionāla, augstiem ideāliem piepildīta personība. Nevienā no dzīves jomām nav vērojama remdenība un samiernieciskums, vienmēr tiekšanās uz izaugsmi, pilnību, dziļumu, skaidrību, jūtu tīrību. Reizēm kā vētrai laužot ceļu iestagnējušu uzskatu biežņā un mainot sabiedrības morāles toni, cīnoties par ikvienas sievietes tiesībām pašnoteikties.

Izstāde ir mēģinājums atklāt Aspazijas spilgto un drosmīgo pašizpausmi, rosināt domāt par šodienas aktualitātēm un vajadzībām, kā arī iedvesmot apmeklētāju savas pārliecības vētrainākai nostājai. Ar Aspazijas laika sociālo realitāti un sabiedrisko domu mums aizvien ir vienojošu lietu, savukārt jūtu pasaulei laika robežu nav – Aspazija ir ļoti aktuāla,” vēsta izstādes satura autore Linda Grīnberga.

Izstādē eksponēti Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli – dzejas un lugu manuskriptu fragmenti, portreti, vēstules. Izstādi papildinās videointervijas; uz sarunu par Aspaziju, viņas literārā mantojuma recepciju aicināta Aspazijas pētniece, Aspazijas Kopoto rakstu sastādītāja, LU profesore Ausma Cimdiņa, režisore Māra Ķimele un dzejniece, feministe un režisore Inga Gaile, lai iezīmētu Aspazijas un viņas ideju nozīmi un pārmantojamību mūsdienu sabiedrībā, literatūrā un teātrī.

Izstāde skatāma līdz šī gada 24. augustam.

Izstādes satura autore: Linda Grīnberga

Mākslinieks: Ints Sedlenieks

Izstāde tapusi, pateicoties Kultūras ministrijas atbalstam.

Izstādē “13 metri sekundē” Jūrmalas Kultūras centrā piedalās trīs mākslinieki – gleznotājs Jānis Jēkabsons, tēlnieks Ivars Miķelsons un grafiķis, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesors Jānis Murovskis.

Autori savstarpēji ir labi pazīstami. No 1981. – 1986.gadam visi ir kursa biedri LMA. Kopā būts gan plenēros, gan savulaik obligātajās kolhoza talkās, gan sekojot līdzi kolēģu daiļradei, apmeklējot vienam otra izstādes. Studējot katrs izvēlas savu ceļu mākslā.

Atsaucoties uz Jūrmalas Kultūras centra aicinājumu, šī izstāde būs pirmā, kurā bijušo kursa biedru darbi tiks kopā izstādīti. Kopēji radīts nosaukums un idejiskā platforma, bet katrs seko līdzi savam vējam. Tēlnieks Ivars Miķelsons par savu darbu tēmu izvēlējies CEĻAVĒJU, grafiķis Jānis Murovskis apspēlēs SĀNVĒJU, bet gleznotājs Jānis Jēkabsons pētīs, kāds ir SPĒJŠ VĒJŠ.

Apskatāma līdz 31.augustam.

Ieeja bez maksas

Starptautiskā biennāle “Marīna”, kuras identitāte šogad ir “vētra”, mākslas cienītājiem piedāvā piecpadsmit dažādas izstādes – laikmetīgās mākslas un klasiskās mākslas tradīcijās balstītas ekspozīcijas, foto un video fiksācijas, akcentējot ekoloģijas un jūras aizsardzības tēmas, kā arī veicinot sabiedrības diskusijas. Biennāles programma iekļauj arī daudzveidīgu mākslas pieredzi ģimenēm ar bērniem.

Biennāles centrālā izstāde – glezniecības konkursizstāde Jūrmalas pilsētas muzejā – šogad vienkopus pulcējusi 149 māksliniekus no deviņām valstīm. Žūrijas komisija Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Alekseja Naumova vadībā konkursizstādē vērtēja ap 200 mākslinieku pieteikumus. Izstādes laureāti tiks paziņoti konkursizstādes atklāšanā 19. jūlijā, kad tiks pasniegta galvenā balva un noskaidrots laureāts mākslas studentu kategorijā. Līdz pat 31. augustam notiks arī skatītāju balsojums, kad pie sev tīkamākā izstādes darba katrs interesents varēs atstāt savu pozitīvo vērtējumu – vētrasputna uzlīmi.

Starptautiskā biennāle “Marīna” ir mākslas notikums Jūrmalā, kas notiek reizi divos gados un ir fokusēts uz jūras tematikas atspoguļojumu vizuālajā mākslā kā tradicionālā žanra izpratnē, tā arī laikmetīgās mākslas rakursā, pievēršot uzmanību tēmas sociāli kritiskajam un izglītojošajam aspektam.

Biennāli rīko Jūrmalas pilsētas muzejs ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu un sadarbībā ar citiem muzejiem, izstāžu zālēm un galerijām visā pilsētā.

Laicīgās, īslaicīgās un garlaicīgās mākslas izstādes „Marināde-2” koncepcijas pamatā ir daudznozīmība un postmodernās mākslas ideja par robežlīniju nojaukšanu starp augsto jeb elitāro mākslu un populāro mākslu. Bulduru Izstāžu nama darbinieku komanda, kopā ar biedrību RAD-DAR rada izstādes-notikumus, kuros aktīvi iesaistās plašs Latvijas mākslinieku un iedzīvotāju loks.

„Marinādes” nosaukums un „Marinas tantes” tēls radies jau 2017. gadā, piedaloties pirmajā starptautiskajā jūras tematikai veltītās biennālē „Marina”. Pa šo laiku biennāle ir tikusi pie garumzīmes un kļuvusi par „Marīnu”, bet „Marināde” un „Marinas tante” ir palikušas uzticīgas savam sākotnējam nosaukumam un tēlam.

Šo gadu laikā Marinas tante ar savu krāšņo klātbūtni un produkciju ir atbalstījusi daudzus Bulduru Izstāžu nama pasākumus un izstāžu atklāšanas. Šovasar Marinas tante aicina uz savu otro, pārsteigumu pilno iznācienu, kura dalībnieks var būt ikviens (skat. konkursa „Vētra 3-litru burkā” nolikumu).

„Jau izsenis Marinas tante grozījās Baltijas jūras tuvumā un domāja, ko vēl labu varētu pasākt ar jūru. Jūras sāļo ūdeni taču varētu izmantot arī marinēšanai, viņa nevilšus iedomājās. Un ko vasaras vidū varētu marinēt? Protams, ka gurķus, jo Jūrmala ir izslavēta gurķošanās un citu atpūtas veidu kūrortpilsēta. Iesākumā Marinas tante meklēja jūras gurķus, bet viņai nekā neveicās, tāpēc nācās samierināties ar parastajiem mājas gurķīšiem. Priekšautu mugurā un uz priekšu – Marinas tante saberzēja rokas 2017. gada vasarā un marinēja tos uz nebēdu! Toties šovasar Jūrmalā sola lielu vētru. „Nu gan jūra izskalos kādu jūras gurķi”, klusi pie sevis bubina Marinas tante, cerot uz lielo lomu.”

Agnese Bule

Bulduru Izstāžu nama vadītāja

agnese.bule@jurmala.lv, agnese.bule@gmail.com

tālr. 29401758, 29115996

Turpinot pērn aizsākto muzikālo aktivitāti "Klavieres uz ielas", muzicēšanai brīvā dabā, speciāli Jūrmalai tapis mēlīšu sitamais instruments – zvanga. Jūrmalas zvanga ir lielākā Latvijā – instrumentam ir divpadsmit skanošas mēlītes, tas ir 50 kilogramus smags, diametrā – 80 centimetri.

Uz Jūrmalu zvanga atceļojusi no Jaunpiebalgas, kur to darinājis "Pigoru darbnīcas" dibinātājs, zvangu meistars Juris Cers. "Eksperimentēju ar zvangu izmēriem un pieejamajiem materiāliem. Zvangu skaņa ir neatkārtojama, to nevar izstāstīt, šī skaņa ir jādzird un jāsajūt," par savu darbu un instrumentu stāsta meistars Juris Cers.

Zvanga atrodas Jūrmalas Brīvdabas muzejā un ir brīvi pieejama spēlēšanai muzeja apmeklētājiem. Šī instrumenta spēlei nav nepieciešamas priekšzināšanas mūzikā, muzicējot uz tā, ir jāieklausās sevī un zvangas skaņās.