Pasākumu afišas
Sarunu cikls “Tēja ielas garumā”. Dzintaru prospekts Jūrmalā
11.05.2018
Jūrmalas pilsētas muzejā, Tirgoņu ielā 29
Izrāde bērniem "Rūķi un pūķa ola"
06.05.2018
Jūrmalas teātris, Muižas ielā 7
Kino Jūrmalā aprīļa mēnesī
08.04.2018 - 29.04.2018
Jūrmalas Kultūras centrām Jomas ielā 35 un Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Aicina Jūrmalas Džeza klubs! Uzstājas Elza Rozentāle
27.04.2018
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Brīvdienu mūzika
21.01.2018 - 20.05.2018
Dzintaru koncertzālē, Turaidas ielā 1
Atvērto durvju diena Jūrmalas Mūzikas vidusskolā
28.04.2018
Jūrmalas Mūzikas vidusskolā, Smilšu ielā 7
Mākslas stunda
03.05.2018 - 12.05.2018
Jūrmala
Tēlnieces Artas Dumpes jubilejas izstāde “Saules meitas”
05.04.2018 - 05.05.2018
Aspazijas mājā, Z.Meierovica prospektā 18/20
Izstāde-akcija-loterija GADA NEDARBS 2017
04.04.2018 - 19.05.2018
Mākslinieku namā, Muižas ielā 6
aprīlis 2018
11 aprīlis
trešdiena
10.00
Sociālo, veselības un integrācijas jautājumu komitejas sēde
Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5
  1.  

Darba kārtības apstiprināšana

D.Riņķe

  1.  

Par sociālās dzīvojamās telpas Valkas ielā 3-5, Jūrmalā, īres līguma noslēgšanu

G.Kovaļevska

  1.  

Par sociālā dzīvokļa Skolas ielā 44-34, Jūrmalā, īres līguma noslēgšanu

 

  1.  

Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestādes “Sprīdītis” precizēto ziedojumu tāmi 2018.gadam

K.Andersone

  1.  

Par Valsts budžeta mērķdotāciju paredzēšanu Labklājības pārvaldes budžetā, kā arī par izmaiņām budžeta kodos

L.Grobiņa

  1.  

Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Kauguru veselības centrs” 2017.gada pārskata izskatīšanu

G.Avots

  1.  

Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas slimnīca” 2017.gada pārskata izskatīšanu

 

  1.  

Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka” 2017.gada pārskata izskatīšanu

 

11 aprīlis
trešdiena
11.30
Izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēde
Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5
  1.  

Darba kārtības apstiprināšana

R.Sproģe

  1.  

Par Izglītības pārvaldes ekonomiskās klasifikācijas kodu pārkārtošanu

I.Vasmanis

  1.  

Par Pumpuru vidusskolas audzēknes vārds uzvārds dalības maksas apmaksu un ceļa izdevumu segšanu dalībai starptautiskajā skolu debašu čempionātā „World Schools Debate Championship 2018” no 2018.gada 17.jūlija līdz 27.jūlijam Horvātijā, Zagrebā

 

  1.  

Par atbalstu sadarbības uzsākšanai ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.4.specifiskā atbalsta mērķa „Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus” Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.8.3.4.0/16/I/001 „Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” ietvaros

 

  1.  

Par dalību darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.8.4.1.0/16/I/001 „Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci” īstenošanā un projekta 2018.gada budžeta apstiprināšanu

 

  1.  

Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2014.gada 18.decembra lēmumā Nr.522 „Par Jūrmalas pašvaldības institūcijas darbinieku skaita (darba vietu) sarakstu apstiprināšanu”

L.Baumgarte

  1.  

Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dzintaru koncertzāle” 2017.gada pārskata izskatīšanu

G.Avots

  1.  

Par izmaiņām Jūrmalas Mākslas skolas ieņēmumu un izdevumu tāmē 2018.gadam

T.Vaišļa

  1.  

Par izmaiņām Jūrmalas Centrālās bibliotēkas 2018.gada ieņēmumu un izdevumu tāmē

S.Brence

  1.  

Par Jūrmalas Sporta skolas ekonomisko klasifikācijas kodu pārkārtojumiem

S.Bērziņš

  1.  

Par priekšlikumiem izmaiņām Pumpuru vidusskolas apstiprinātajā Ieņēmumu un izdevumu tāmē 2018.gadam

I.Kausiniece

  1.  

Par Majoru vidusskolas maksas pakalpojumu kontā līdzekļu atlikuma apstiprināšanu un 2018.gada budžeta grozījumiem

I.Ose

  1.  

Par Jūrmalas pilsētas Kauguru vidusskolas 2018.gada budžeta izmaiņām

Z.Tarasenko

  1.  

Par grozījumiem Vaivaru pamatskolas 2018.gada ieņēmumu un izdevumu tāmē

I.Kārkliņa

  1.  

Par Ķemeru pamatskolas 2018.gada budžeta grozījumiem

S.Seņkina

  1.  

Par Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskolas ieņēmumu un izdevumu palielinājumiem 2018.gada pamatbudžeta un maksas pakalpojumu tāmēs, grozījumiem pamatbudžeta, mērķdotācijas tāmēs

A.Zubkovska

  1.  

Par grozījumiem Slokas pamatskolas izdevumu un ieņēmumu tāmē 2018.gadam

G.Miķelsons

  1.  

Par Jūrmalas pilsētas Jaundubultu vidusskolas 2018.gada budžeta izmaiņām

Ē.Annuškāns

  1.  

Par „Erasmus +” programmas finansētā projekta „Eiropas galda klāšana” 2018.gada ieņēmumu un izdevumu tāmes apstiprināšanu

 

  1.  

Par Jūrmalas Valsts ģimnāzijas maksas pakalpojuma atlikuma precizējumu un par finansējuma precizējumu slimības lapu apmaksai

S.Rone

  1.  

Par Eiropas Savienības Erasmus+ programmas Pamatdarbības Nr.2 (KA2) stratēģiskās partnerības projekta skolu sektorā „Atcere - totalitārisms Eiropā un vēsturiskā apziņa Eiropas kontekstā” noslēgumu

 

  1.  

Par budžeta grozījumiem Jūrmalas sākumskolas „Atvase” 2018.gada ieņēmumu - izdevumu tāmē

M.Vīnberga

  1.  

Par izmaiņām sākumskolas „Ābelīte” 2018.gada ieņēmumu un izdevumu tāmē

N.Zarāne

  1.  

Par grozījumiem sākumskolas „Taurenītis” 2018.gada valsts mērķdotācijas un maksas pakalpojumu tāmēs

S.Limba

  1.  

Pirmsskolas izglītības iestādes „Bitīte” budžeta grozījumi 2018.gada ieņēmumu un izdevumu tāmē Nr.09.14.1.

I.Pāvule-Vītola

  1.  

Par Jūrmalas pirmsskolas izglītības iestādes „Lācītis” maksas pakalpojumu atlikuma apstiprināšanu un sadali uz 2018.gada sākumu

V.Klāsone

  1.  

Par Jūrmalas pirmsskolas izglītības iestādes „Mārīte” 2018.gada budžeta grozījumiem

I.Jofe

  1.  

Par grozījumiem Jūrmalas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes „Podziņa” 2018.gada ieņēmumu un izdevumu tāmē Nr.09.20.1.

A.Auziņa

  1.  

Par Jūrmalas pirmsskolas izglītības iestādes „Zvaniņš” 2018.gada budžeta grozījumiem

O.Poldsepa

  1.  

Par Jūrmalas pirmsskolas izglītības iestādes „Madara” 2018.gada budžeta grozījumiem

M.Šteimane

  1.  

Par Jūrmalas pirmsskolas izglītības iestādes „Namiņš” 2018.gada budžeta grozījumiem

A.Berkoviča

  1.  

Par Jūrmalas Pirmsskolas izglītības iestādes „Austras koks” 2018.gada budžeta grozījumiem

I.Černaja

  1.  

Informatīvs ziņojums par Jūrmalas pilsētas domes līdzfinansēto iedzīvotāju iniciatīvas projektu izstrādes, vērtēšanas un īstenošanas konkursa rezultātiem kultūras un mākslas nozares attīstības veicināšanas pasākumu īstenošanai

A.Miltiņa

  1.  

Par Jūrmalas Kūrorta svētku 2018 organizēšanu

 

  1.  

Par grozījumiem Kultūras nodaļas budžetā

 

  1.  

Par Kauguru svētku programmas nodrošinājumu

 

11 aprīlis
trešdiena
14.00
Attīstības un vides jautājumu komitejas sēde
Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5
  1.  

Darba kārtības apstiprināšana

A.Adijāne

  1.  

Par informatīvo ziņojumu iniciatīvas projektu pieteikumu izvērtējuma rezultātiem kategorijā Nr.3.1.„publiski pieejamu teritoriju labiekārtošana, tai skaitā atpūtas infrastruktūras atjaunošana vai izveide”

B.Birzniece

  1.  

Par dalību Darbības programmas 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” ierobežotā projektu iesniegumu atlasē (Ķemeru parks)

 

  1.  

Par dalību INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020.gadam 2.3.apakšsadaļas “Energoefektivitāte” atklātā projektu konkursā

L.Anteina

  1.  

Par Attīstības pārvaldes Vides nodaļas 2018.gada budžeta grozījumiem

J.Artemjevs

  1.  

Par grozījumiem Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 23.novembra lēmumā Nr.522 „Par rūpnieciskās zvejas rīku skaita limita sadali Rīgas jūras līča piekrastē”

 

  1.  

Par priekšlikumiem dabas parka “Ragakāpa” dabas aizsardzības plāna izstrādei

 

  1.  

Par būves nojaukšanu Mūzikas ielā 7, Jūrmalā

V.Zvejniece

  1.  

Par būvju nojaukšanu Sūnu ielā 10a, Jūrmalā

 

  1.  

Par zemes ierīcības projekta  un zemes vienības sadales apstiprināšanu Dreiliņu ielā 5, Jūrmalā, un adreses piešķiršanu

 

  1.  

Par zemes ierīcības projekta  un zemes vienības sadales apstiprināšanu Ventspils šoseja 68, Jūrmalā, un adreses piešķiršanu

 

  1.  

Par zemes ierīcības projekta  un zemes vienības sadales apstiprināšanu Slokas ielā 6, Jūrmalā, un adreses piešķiršanu

 

  1.  

Par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu zemesgabalam Kāpu ielā 99, Jūrmalā

 

  1.  

Par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu zemesgabalam Otīlijas ielā 1, Jūrmalā

 

  1.  

Par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu zemesgabaliem Babītes ielā 1C, Jūrmalā un Babītes ielā 1D, Jūrmalā

 

  1.  

Par detālplānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu zemesgabaliem  Slokas ielā 60, Jūrmalā, Jūrmalā, Slokas ielā 58, Jūrmalā,  Mazā Slokas ielā 1, Jūrmalā  Mazā Slokas ielā 3, Jūrmalā un  Mazā Slokas ielā 1010, Jūrmalā

 

  1.  

Par detālplānojuma zemesgabalam Tūristu ielā 17, Jūrmalā, pilnveidošanu

 

  1.  

Par detālplānojuma un parka veidošanas ieceres zemesgabalam Tūristu ielā 17, Jūrmalā, pilnveidotās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai

 

  1.  

Par detālplānojuma zemesgabalam Emīla Dārziņa ielā 28, Jūrmalā, pilnveidošanu

 

  1.  

Par detālplānojuma zemesgabalam Emīla Dārziņa ielā 28, Jūrmalā, pilnveidotās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai

 

  1.  

Par detālplānojuma zemesgabalam Mežmalas ielā 21, Jūrmalā apstiprināšanu

 

  1.  

Par detālplānojuma zemesgabalam Bražuciema ielā 3, Jūrmalā apstiprināšanu

 

  1.  

Par detālplānojuma zemesgabala Jūrmalā ar kadastra apzīmējumu 1300 008 0101 daļai – pludmales nogabalam no Piestātnes ielas līdz Madonas ielai, apstiprināšanu

 

  1.  

Par detālplānojuma zemesgabala Jūrmalā ar kadastra apzīmējumu 1300 007 0101 daļai – pludmales nogabalam no 5.līnijas līdz 4.līnijai, apstiprināšanu

 

  1.  

Par tematiskā plānojuma „Pašvaldības datu pārraides un mobilo  sakaru tīkla attīstība Jūrmalas pilsētā” izstrādes uzsākšanu

 

  1.  

Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu zemes vienībai Bražciems 1609, Jūrmalā un lietošanas mērķa noteikšanu plānotai zemes vienības daļai

S.Miķelsons

  1.  

Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu zemes vienībai Emīla Dārziņa ielā 18, Jūrmalā

 

  1.  

Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu zemes vienībai Jomas ielā 32/34, Jūrmalā

 

  1.  

Par zemesgabala Vikingu ielā 14/16, Jūrmalā, pirmās izsoles atzīšanu par nenotikušu un otrās izsoles organizēšanu

 

  1.  

Par nekustamā īpašuma Cīruļu ielā 113, Jūrmalā, atsavināšanu

 

  1.  

Par dzīvokļa īpašuma Nr.51, Talsu šosejā 31, k-10, Jūrmalā, atsavināšanu

 

  1.  

Par dzīvokļa īpašuma Nr.25 Engures ielā 5A, Jūrmalā, pirmo izsoli 

 

  1.  

Par dzīvokļa īpašuma Nr.4 Skolas ielā 14, Jūrmalā, pirmo izsoli

 

  1.  

Par dzīvokļa īpašuma Nr.9 Tallinas ielā 44, Jūrmalā, pirmo izsoli

 

  1.  

Par dzīvokļa īpašuma Nr.55, Talsu šosejā 31, k-12, Jūrmalā, pirmo izsoli

 

  1.  

Par nekustamā īpašuma Muižas ielā 6, Jūrmalā, daļas nomas līguma pagarināšanu

 

  1.  

Par zemesgabala Rīgas ielā 2A, Jūrmalā, daļas nomu

 

  1.  

Par zemes vienības Lielupe, Jūrmalā, ūdenstilpes daļas nomas tiesību izsoles organizēšanu

 

  1.  

Par projektu “Sajūtu šūniņa kokos” un “Atklāj debesis” ieceres realizāciju zemesgabalā

 

  1.  

Par telpu nomu Jūrmalas Alternatīvās skolas darba nodrošināšanai

 

11 aprīlis
trešdiena
18.00
Dzintaros, Miera ielas rajonā
11 aprīlis
trešdiena
18.00
Cikls “Kafija ar Aspaziju”. “Augusts Bija – starp divām dzimtenēm”
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

11.aprīlī plkst.18.00 Aspazijas māja aicina uz mākslas zinātnieka Riharda Pētersona priekšlasījumu “Augusts Bija – starp divām dzimtenēm”.

 

Augusts Bija (1872-1957) ir svešatnē dzīvojis tautietis, jūrmalnieks, kas dzīvodams Beļģijā, izmācījās arodu un sasniedza augstu profesionālo līmeni mazo formu tēlniecībā. Augusts Bija pieder pie pirmās latviešu profesionālo tēlnieku paaudzes.

 

Beļģijā tēlnieks, īpaši 20.–30.gados, ieguva lielu popularitāti un daudz pasūtījumu kā iecienīts portretists. Portretam ir īpaši nozīmīga loma Augusta Bijas daiļradē. Viens no pazīstamākajiem ir 1926.gadā tapušais J.Raiņa krūšutēls, kam pozējis pats dzejnieks. Gan latviešu, gan beļģu mākslas vēsturē svarīgs ir arī Augsta Bijas devums medaļu mākslā. Šajā nozarē tēlnieks ir īpaši ražīgs starpkaru periodā – Beļģijas Karaliskajā bibliotēkā atrodas vairāki simti viņa veidoto medaļu un plakešu. Pārsvarā tajās attēloti sabiedrībā pazīstamu personu, draugu portreti, to vidū arī latviešu sabiedrības pārstāvji. Tomēr dzīve svešumā bija par iemeslu tam, ka Latvijā viņš vienmēr ir bijis maz pazīstams autors, Mākslinieks  centās nezaudēt saites ar Latviju un Jūrmalu, taču dzimtenē tā arī neatgriezās.

 

Latvijas muzejos ir neliels skaits Bijas darbu un pie mājas Kāpu ielā, kurā atradusies Biju dzimtas māja, ir iekārtota neliela piemiņas vieta.

 

Riharda Pētersona priekšlasījums sniegs izsmeļošāku un skaidrāku priekšstatu par šo Latvijas mākslas vēsturē nozīmīgo un līdz šim pietiekami nenovērtēto personību.

28.02.2018 - 25.04.2018
Ceļojošā izstāde “Mūsu 100 tautumeitas Latvijas simtgadei”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J.Pliekšāna ielā 5/7
Ceļojošā izstāde “Mūsu 100 tautumeitas Latvijas simtgadei”

MŪSU 100 TAUTUMEITAS LATVIJAS 100GADEI

 

Jūrmalas Mākslas skola sadarbībā ar Jūrmalas Mākslas skolas atbalsta biedrību un ar Jūrmalas pilsētas domes finansiālu atbalstu 2017.gadā uzsāka īstenot projektu “100 tautumeitas Latvijas simtgadei”, kura ietvarā vairāk nekā 100 jūrmalnieku, Jūrmalas un Jūrmalas Mākslas skolas draugu darināja māla tautumeitu kori.

Projekts aizsākās kā vienkāršs keramikas mācību stundas uzdevums, lai bērni iepazītos ar latviešu tautastērpiem. Rezultāts bija pārsteidzošs – ap  50 māla figūras dažādos tautastērpos un to interpretācijās pēc mēneša stāvēja keramikas kabinetā uz palodzes un izskatījās kā koris. Tā mācību izdevums pārtapa par projektu, kurā iesaistījās arī pieaugušie, kuri kopā ar bērniem un mazbērniem radoši darbojās.

Projektā aktīvi piedalījās un veidoja kopkora dalībniekus gan Jūrmalas Mākslas skolas audzēkņi un viņu vecāki, vecvecāki, gan absolventi un skolotāji, pilsētas iedzīvotāji. Projektā līdzdarbojās arī Kultūras ministre Dace Melbārde un viņas meita Dārta, UNESCO LNK ģenerālsekretāre Baiba Moļņika un meita Ieva, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte un eksperte Linda Rubene, Latvijas simtgades biroja pārstāve Aija Tūna, Latvijas Mākslas skolu skolotāju asociācijas vadītāja Dina Lūse, Jūrmalas domes ārējo sakaru un protokola nodaļas vadītāja Iveta Ķelpe un vietniece Anda Račiņa, Izglītības pārvaldes pārstāve Spodra Austruma, kultūras nodaļas kolektīvs, Mūzikas vidusskolas direktore Gunta Liepiņa, Jūrmalas  vispārējās izglītības skolu skolotāji u.c. Papildus  skolas bērni ar vecākiem un vecvecākiem aktīvi darināja māla tautumeitas ārpus projekta aktivitātēm, brīvajā laikā. Pat pagājušā gada decembrī ir tapušas “jaunas kora dalībnieces”. Šobrīd “korī” ir ap 150 “dalībniekiem”.

Radošās aktivitātes tika filmētas un mūsu skolas absolvente un režisore Līva Vilnīte radīja mākslinieciski atraktīvu īsfilmu par projektu. 2018.gadā projekta dalībnieku veikums tiks parādīts plašākai publikai ar ceļojošo izstāžu starpniecību.

Ceļojošās izstādes ekspozīciju daudzveidīgāku veidos Jūrmalas pilsētas muzeja fotomateriāls, kas ataino tautas tērpu lietošana Jūrmalā Latvijas pirmās brīvvalsts laikā un padomju laikos. Papildus tiks izstādīti Jūrmalas pilsētas muzejā un privātkolekcijā esošie tautastērpi, no kuriem viens ir pabijis Dikļu dziesmu svētkos. Ikviens varēs apskatīt arī radošā procesa fotomirkļu fiksāciju un dalībnieku tautastērpu stāstus. Ekspozīciju kuplina arī  Jūrmalas Mākslas skolas skolotājas un gleznotājas Laimas Akmentiņas gleznu cikls “Dziesma”.

Izstādes laikā ikviens ir aicināts izstāstīt (uzrakstīt) savu tautas tērpa stāstu. Tie kuplinās nākamās izstādes.

 

2018.gadā plānots, ka izstāde būs apskatāma Latvijas nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrā, Latvijas etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un rudenī atgriezīsies  Jūrmalā - Dzintaru koncertzālē Jūrmalā.

 

Jūrmalas Mākslas skolas

Direktora vietniece,

Projekta vadītāja

Dace Ziemele

 

02.03.2018 - 31.05.2018
A.Kronenberga Slokas bibliotēkā Raiņa ielā 3
02.03.2018 - 03.05.2018
Kauguru bibliotēkā Engures ielā 4a
06.03.2018 - 05.06.2018
Vitālija Jermolajeva izstāde “Pavasara enerģija”
Vitālija Jermolajeva gleznu teātris INNER LIGHT, Omnibusa iela 19


 

16.03.2018 - 30.04.2018
Eināra Plūksnas gleznu izstāde
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35

24.03.2018 - 05.05.2018
Kristapa Ancāna izstāde “Lielās atmiņas (izmēra ziņā)”
Mākslas stacijā "Dubulti"

 


Kristaps Ancāns. “Begemots vēro mehānismu, kurš grābsta”, 2016. Kinētiska skulptūra. Publicitātes foto no mākslinieka arhīva.

 

“Lielās Atmiņas (izmēra ziņā)” ir Kristapa Ancāna pirmā institucionālā personālizstāde Latvijā. Izstādē aplūkojama konceptuālu darbu grupa – kinētiskas skulptūras un divdimensionāli objekti. Lielākā daļa darbu radīti speciāli izstādes vietai Mākslas stacijā Dubulti.

Attieksmē pret interpretācijām mākslinieks ir piesardzīgs, kas vedina uz domām par robežu, kuru norāda Sūzena Sontāga: “Mums turpmāk nekādā ziņā vairs nav vajadzīga Mākslas asimilēšanās Domā vai (vēl ļaunāk) Mākslas asimilēšanās Kultūrā.”1 Savus darbus Kristaps Ancāns salīdzina ar “spēli, kura attīstās kā mākslīgais intelekts”. Par izstādes kontrapunktu var dēvēt emocionalitāti kā sociālu tradīciju un mākslīgās nostaļģijas konceptu it īpaši. Tas uztverams jau izstādes nosaukumā, kur lielo sākuma burtu lietojums (Atmiņas) piešķir vārdam saviļņojumu (līdzīgi kā Sontāgas tekstā).

Kristaps Ancāns ir dzimis 1990. gadā Līvānos. Ieguvis bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (2014), 2016. gadā beidzis Central Saint Martins mākslas un dizaina koledžu Londonā ar maģistra grādu (ar izcilību). Kopš 2011. gada piedalījies grupas izstādēs un strādājis ar institūcijām – Tate Modern un Peer Gallery Londonā, UK Young Artists jauno mākslinieku festivālā Dērbijā (Derby), izstādēs Viļņā, Tartu, Varšavā, Maskavā, Takamatsu (Japānā), Kuldīgā, tostarp projektā “Industriālisms” Mūsdienu mākslas galerijā Līvānos (2016).

Kristapa Ancāna darbi izmanto glezniecības, skulptūras, instalācijas, dizaina un ready-made paņēmienus eksperimentālos savienojumos. Darbu nosaukumi veidoti no tēla, materiāla un tehnikas aprakstiem, piemēram: “Begemots vēro mehānismu, kurš grābsta”, “Pīle atrod divas bumbas, kuras ar laiku ir ieaugušas zālē”, “Ir pašsaprotami pieņemt, ka lielākā daļa aktivitāšu žirafei ir neērtas”. Darbu radīšana notikusi divās valstīs – Latvijā (Latgalē) un Lielbritānijā. Mākslas stacijas Dubulti un izstādes kuratore – Inga Šteimane.

Kristapa Ancāna personālizstāde “Lielās Atmiņas (izmēra ziņā)” notiek ar mākslas centra Zuzeum atbalstu. Topošā mākslas centra Zuzeum kodolu veido Zuzānu kolekcija, kurā iekļauti arī vairāki mākslinieka Kristapa Ancāna darbi.

Mākslas stacijas Dubulti programma tiek īstenota ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu, veicinot laikmetīgās mākslas pieejamību. Programmas mākslinieki ir atbalstīti ar Valsts Kultūrkapitāla fonda stipendijām. Mākslas stacija Dubulti apmeklētājiem atvērta katru dienu no plkst. 8.00 līdz 18.30. Ieeja brīva. Bezmaksas ekskursijas: dubulti.art.station@gmail.com, tel.: +37129548719.

29.03.2018 - 06.05.2018
Sandras Strēles lielformāta gleznu izstāde “Melanholija”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Sandra Strēle, Melanholija. 2016. Audekls, jaukta tehnika. 21x30cm   

 

Jaunākajā gleznu sērijā „MELANHOLIJA” Sandra Strēle pievēršas noslēgtu, atsvešinātu, dažkārt vientuļu dzīvi apliecinošu vietu, to arhitektūras un fiktīvu sadzīvisku sižetu radīšanai, skatītājam piedāvājot vērotāja lomu. Tieši vientulība un sadzīve gleznojumos provocē melanholisku noskaņu, mudinot skatītāju meklēt loģiskus, vizuālus gleznojumu elementus, kas melanholiju apstiprina. Gleznojumi pārsteidz un uzrunā ar savu vērienu un lielo formātu, kas turpina Latvijas monumentālās glezniecības tradīcijas. Lai panāktu pilnīgas un skaidras sižetiskās līnijas, kas savā starpā savieno instalācijas gleznojumus, autore veidojusi mākslinieka grāmatu, kurā nostalģisku atmiņu fiksāciju un stāstu veidā apkopoti nelieli tekstuāli fragmenti, kuros ietvertais naratīvs piesaista tos kādam no gleznojumiem. Fragments no mākslinieka grāmatas:

NEKAD NEDZIRDĒJU NEVIENU

NE PĀRNĀKAM, NE AIZEJAM.

ES VĒROJU VASARAS MĀJAS BASEINA

SASTINGUŠO ŪDENI,

KURĀ PAT KOKI BIJĀS PARĀDĪTIES KĀ SILUETI.

VISAPKĀRT BIJA RĀMS. VĒJA NEBIJA.

ES RAUDZĪJOS UZ BASEINU

GAN DZĪVĒ, GAN GLEZNĀ

UN MANI PĀRŅĒMA DOMA,

KA KĀDS MAN NEDZIRDOT TIKKO IR IEGĀJIS MĀJĀ.

 

Sandra Strēle 2016. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas maģistrantūru, vienu semestri pavadot apmaiņas programmā Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā. Saņēmusi Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiju mākslā 2012. gadā, Brederlo von Sengbusch mākslas prēmiju 2014. gadā un SEB stipendiju glezniecībā 2016. gadā. 2017. gadā glezna no sērijas „MELANHOLIJA” tika iekļauta konkursa izstādes „Jaunā Gleznotāja Balva” finālistu darbu izstādē. Māksliniece ir sarīkojusi vairākas personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs un rezidencēs Itālijā, Baltkrievijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Indijā, Beļģijā, Vācijā, Francijā u.c.

29.03.2018 - 06.05.2018
Pāvela Sagalajeva personālizstāde “Skats³”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Pāvels Sagalajevs, Kļūda sistēmā, 2018, Jaukta tehnika, 90 x 74 cm

 

Izstāde “Skats3” ir Pāvela Sagalajeva pirmā personālizstāde. Pāvels Sagalajevs mākslas pamatus apguvis Jūrmalas mākslas skolā (2003.g. –  2008.g.)  un no 2011. gada līdz 2014. gadam turpinājis studijas ārpus Latvijas Plimuntas universitātē (Apvienotajā Karalistē)  tēlotāja māksla (Fine art) nodaļā.

Iepriekšējās izstādēs Jūrmalas pilsētas muzejā mākslinieks piedalījies ar sieviešu portretiem kuros jaušama ikonu glezniecības kanonu ietekme. Ikona kā saikne starp tagadni un mūžību - starp tagadējo un mūžīgo. Mākslinieka „ikonu” folklorizētajos sievietes tēlos bija jaušams nacionālā romantisma gars. Gleznās tēlotas nimba starojuma apņemtas tautu meitas. 

 

Pats mākslinieks savus darbus raksturo kā improvizāciju - tas līdzinās mediatīvam procesam, kurā autoram ļaujoties brīvam domu lidojumam tverot un realizējot idejas, veidojas saikne starp mākslinieku un topošo mākslas darbu.

 

Pāvela Sagalajeva mākslas darbi ir atraisījušies no divdimensiju plaknes - brīvā elementu kārtojumā veidotās košo krāsu trīsdimensiju kompozīcijas, tapušas kā starpnozaru mākslas darbi - ne vairs gleznas, bet vēl ne skulptūras. Mākslinieks to sauc par  apvienotu mākslas izteiksmes formu, trīsdimensionālu gleznu.

Dažos izstādē redzamajos māklas darbos, ar to  brīvo kompozīciju un spilgto, piesātināto krāsu pielietojumu, jaušama  ielu mākslas ietekme, kas iedvesmojusi mākslinieku viņa daiļrades pirmsākumos.

 

Izstādē „Skats3” izstādītajās  telpiskajās  kompozīcījās saskatāma arī rietumu un austrumu  kultūru mijiedarbība. To varētu nodēvēt arī par meditāciju gleznās. Dažās kompozīcijās iekodēta mandala kā meditācijas objekts. Mandala kā enerģijas uzkrāšana un novirzīšana, tālāk nodošana skatītājam.

 

Autors radošo procesu apraksta šādi: ”Es nododos improvizācijai, kura ir pārsteigumu pilna, nezinot kur tā mani aizvedīs, lai izprastu šo smalko stīgu kas vada mākslinieku un cilvēku cauri dzīvei - es velku šeit paralēli. Viennozīmīgi ir jābūt ļoti vērīgam un ļoti dzirdīgam, lai spētu nepalaist garām un saskatīt zīmes, likumsakarības starp to kā mistiskā veidā pakārtojas lietas.”

04.04.2018 - 19.05.2018
Izstāde-akcija-loterija "Gada nedarbs 2017"
Jūrmalas Mākslinieku namā Muižas ielā 6
04.04.2018 - 02.05.2018
Černobiļas atomelektrostacijas seku likvidēšanas dalībnieku izstāde “Jūs neaizmirsīsim!”
Majoru vidusskolā Rīgas ielā 3

Godinot Latvijas iedzīvotājus, kas piedalījās Černobiļas atomelektrostacijas kodolkatastrofas seku likvidēšanā, Jūrmalā notiek tematiska izstāde “Jūs neaizmirsīsim!”. Izstāde skatāma no 4.aprīļa līdz 2.maijam – Majoru vidusskolā (Rīgas ielā 3).

 

Šogad 26. aprīlī aprit 32 gadi kopš pasaulē lielākās avārijas Černobiļas atomelektrostacijā Ukrainā. Avārijas seku likvidēšanas darbos kopskaitā piedalījās 800 tūkstošu cilvēku, vairāk nekā seši tūkstoši iedzīvotāju arī no Latvijas, no kuriem vairāk nekā trīs tūkstoši ieguvuši invaliditāti, liela daļa zaudējuši darba spējas un aptuveni 1500 avārijas seku likvidācijas dalībnieku ir miruši.

 

Izstādē būs apskatāmi materiāli – fotogrāfijas, dokumenti un priekšmeti, kas apliecina Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku upurēšanos, glābjot pasauli no radiācijas briesmām. Izstāde mums atgādina un liek apzināties, ka arī pēc tam, kad pasaulē ir notikušas jaunas atomelektrostaciju avārijas, Černobiļas katastrofas sekas nebūt nav pilnībā likvidētas.

 

Traģiskās avārijas seku likvidācijas atcerei veltīto izstādi izveidojis Latvijas Ugunsdzēsības muzejs sadarbībā ar Latvijas savienību "Černobiļa".

 

Biedrība Latvijas savienība „Černobiļa” ir sabiedriskā labuma organizācija, kas apvieno Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekus, avārijā cietušos, kā arī avārijas seku likvidētāju pēcnācējus, kuri ir dzimuši pēc katastrofas.

 

Kontaktpersona – Latvijas savienības „Černobiļa” Jūrmalas koordinators Albīns Minčuks, tālr. 26751756. 

 

Izstādes apmeklēšanas laiks: pirmdien – piektdien plkst. 10.0017.00, sestdienās, svētdienās – slēgts.

Ieeja bez maksas.

05.04.2018 - 02.06.2018
Mākslinieka un pedagoga Antona Vaivoda un viņa skolnieka Jakova Mitina izstāde "Saruna par dabu"
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
06.04.2018 - 05.05.2018
Tēlnieces Artas Dumpes jubilejas izstāde “Saules meitas”
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

Aspazijas mājā atklāta Artas Dumpes keramikas izstāde “Saules meitas”. Mākslinieci vairāk pazīstam kā vienu no interesantākajām monumentālās tēlniecības darbu autorēm. Viņas darbu vidū ir piemineklis Latvijas prezidentam Jānim Čakstem Jelgavā, Brāļu kapi Valkā un Balvos, Lestenes Brāļu kapu memoriāla centrālais tēls, veltījums Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei Valkā. Tēlnieces darbu varoņi bijuši Anta Klints, Velta Vilciņa, Džemma Skulme, Leo Svemps, Lilita Bērziņa un daudzas citas radošas personības. Arta Dumpe veidojusi arī Aspazijas pieminekli Dubultos.

Šoreiz ar māksliniecei netradicionālām mazajām formām meistare atzīmēs savu jubileju. Par ekspozīcijas ideju tēlniece pateicas savai vēlmei eksperimentēt ar dažādiem materiāliem, formām un izmēru. Iesākumā darbi veidoti pašas priekam, kā sava veida atklājums. Tad dzimusi ideja vienuviet izstādīt telpu dekorus, torsus, figūras. Izstādes koncepciju iedvesmojis Aspazijas dzejolis “Saule nāk”. Tēma saistīta ar sauli, pavasari, Lieldienām, simbolisku atmodu. Ekspozīcijā varēsim skatīt avotu nimfas, dejotājas, ziedus un saules meitas, kas veidotas mālā, šamotā un akmens masā.

 

 

A.Dumpe "Saule"                                                        A.Dumpe "Tauriņdeja"

08.04.2018 - 29.04.2018
13.00-18.00
Kino Jūrmalā aprīļa mēnesī
Jūrmalas Kultūras centrā un Kauguru kultūras namā

09.04.2018 - 03.06.2018
Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prospektā 30