Pasākumu afišas
Sarunu cikls “Tēja ielas garumā”. Dzintaru prospekts Jūrmalā
11.05.2018
Jūrmalas pilsētas muzejā, Tirgoņu ielā 29
Izrāde bērniem "Rūķi un pūķa ola"
06.05.2018
Jūrmalas teātris, Muižas ielā 7
Kino Jūrmalā aprīļa mēnesī
08.04.2018 - 29.04.2018
Jūrmalas Kultūras centrām Jomas ielā 35 un Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Aicina Jūrmalas Džeza klubs! Uzstājas Elza Rozentāle
27.04.2018
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Brīvdienu mūzika
21.01.2018 - 20.05.2018
Dzintaru koncertzālē, Turaidas ielā 1
Atvērto durvju diena Jūrmalas Mūzikas vidusskolā
28.04.2018
Jūrmalas Mūzikas vidusskolā, Smilšu ielā 7
Mākslas stunda
03.05.2018 - 12.05.2018
Jūrmala
Tēlnieces Artas Dumpes jubilejas izstāde “Saules meitas”
05.04.2018 - 05.05.2018
Aspazijas mājā, Z.Meierovica prospektā 18/20
Izstāde-akcija-loterija GADA NEDARBS 2017
04.04.2018 - 19.05.2018
Mākslinieku namā, Muižas ielā 6
aprīlis 2018
29 aprīlis
svētdiena
13.00
KINO "Paradīze ’89"
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35

Režisore Madara Dišlere, sirsnīga filma visai ģimenei, Latvija 2018, 1h 29min.

 

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa.

29 aprīlis
svētdiena
15.30
KINO "Turpinājums"
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35

Režisors Ivars Seleckis, dokumentālā filma, 2018, 1h 30min.

 

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa.

29 aprīlis
svētdiena
16.00
Vizma Belševica "Patiess stāsts par Čingo Babu , Lielo gliemezi un Jūras karaļa bēdām"
Jūrmalas teātrī Muižas ielā 7
Vizma Belševica "Patiess stāsts par Čingo Babu , Lielo gliemezi un Jūras karaļa bēdām"

Vizmas Belševicas "Patiess stāsts par Čingo Babu, Lielo Gliemezi un Jūras karaļa bēdām" ir pamācošs stāsts par mazas eksotiskas salas činkstētāju un rauduli Čingo Babu, kas slavens ar to, ka var raudāt katra nieka dēļ.

Nē, Čingo Baba var arī raudāt pavisam bez iemesla, ja vien raudāšanai ir kāds liecinieks, jo citādi taču nav neviena, kas pažēlotu nabaga zēnu, kam nekaunīgā kārtā virsū skrien pat sētas mieti.
Taču viss mainās, kad negaidīti Čingo Baba nonāk noslēpumainā Jūras karaļa galmā, kur cits citu tur nemitīgās aizdomās un visur saskata sazvērestības. Zemūdens pasaulē Čingo Babas spēja raudāt nepieciešama jau gluži citiem mērķiem.
Izrādes režisors Aigars Balulis, kustību konsultante Santa Grīnfelde.
Ieejas maksa 3,00 eur
 
02.03.2018 - 31.05.2018
A.Kronenberga Slokas bibliotēkā Raiņa ielā 3
02.03.2018 - 03.05.2018
Kauguru bibliotēkā Engures ielā 4a
06.03.2018 - 05.06.2018
Vitālija Jermolajeva izstāde “Pavasara enerģija”
Vitālija Jermolajeva gleznu teātris INNER LIGHT, Omnibusa iela 19


 

16.03.2018 - 30.04.2018
Eināra Plūksnas gleznu izstāde
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35

24.03.2018 - 05.05.2018
Kristapa Ancāna izstāde “Lielās atmiņas (izmēra ziņā)”
Mākslas stacijā "Dubulti"

 


Kristaps Ancāns. “Begemots vēro mehānismu, kurš grābsta”, 2016. Kinētiska skulptūra. Publicitātes foto no mākslinieka arhīva.

 

“Lielās Atmiņas (izmēra ziņā)” ir Kristapa Ancāna pirmā institucionālā personālizstāde Latvijā. Izstādē aplūkojama konceptuālu darbu grupa – kinētiskas skulptūras un divdimensionāli objekti. Lielākā daļa darbu radīti speciāli izstādes vietai Mākslas stacijā Dubulti.

Attieksmē pret interpretācijām mākslinieks ir piesardzīgs, kas vedina uz domām par robežu, kuru norāda Sūzena Sontāga: “Mums turpmāk nekādā ziņā vairs nav vajadzīga Mākslas asimilēšanās Domā vai (vēl ļaunāk) Mākslas asimilēšanās Kultūrā.”1 Savus darbus Kristaps Ancāns salīdzina ar “spēli, kura attīstās kā mākslīgais intelekts”. Par izstādes kontrapunktu var dēvēt emocionalitāti kā sociālu tradīciju un mākslīgās nostaļģijas konceptu it īpaši. Tas uztverams jau izstādes nosaukumā, kur lielo sākuma burtu lietojums (Atmiņas) piešķir vārdam saviļņojumu (līdzīgi kā Sontāgas tekstā).

Kristaps Ancāns ir dzimis 1990. gadā Līvānos. Ieguvis bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (2014), 2016. gadā beidzis Central Saint Martins mākslas un dizaina koledžu Londonā ar maģistra grādu (ar izcilību). Kopš 2011. gada piedalījies grupas izstādēs un strādājis ar institūcijām – Tate Modern un Peer Gallery Londonā, UK Young Artists jauno mākslinieku festivālā Dērbijā (Derby), izstādēs Viļņā, Tartu, Varšavā, Maskavā, Takamatsu (Japānā), Kuldīgā, tostarp projektā “Industriālisms” Mūsdienu mākslas galerijā Līvānos (2016).

Kristapa Ancāna darbi izmanto glezniecības, skulptūras, instalācijas, dizaina un ready-made paņēmienus eksperimentālos savienojumos. Darbu nosaukumi veidoti no tēla, materiāla un tehnikas aprakstiem, piemēram: “Begemots vēro mehānismu, kurš grābsta”, “Pīle atrod divas bumbas, kuras ar laiku ir ieaugušas zālē”, “Ir pašsaprotami pieņemt, ka lielākā daļa aktivitāšu žirafei ir neērtas”. Darbu radīšana notikusi divās valstīs – Latvijā (Latgalē) un Lielbritānijā. Mākslas stacijas Dubulti un izstādes kuratore – Inga Šteimane.

Kristapa Ancāna personālizstāde “Lielās Atmiņas (izmēra ziņā)” notiek ar mākslas centra Zuzeum atbalstu. Topošā mākslas centra Zuzeum kodolu veido Zuzānu kolekcija, kurā iekļauti arī vairāki mākslinieka Kristapa Ancāna darbi.

Mākslas stacijas Dubulti programma tiek īstenota ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu, veicinot laikmetīgās mākslas pieejamību. Programmas mākslinieki ir atbalstīti ar Valsts Kultūrkapitāla fonda stipendijām. Mākslas stacija Dubulti apmeklētājiem atvērta katru dienu no plkst. 8.00 līdz 18.30. Ieeja brīva. Bezmaksas ekskursijas: dubulti.art.station@gmail.com, tel.: +37129548719.

29.03.2018 - 06.05.2018
Sandras Strēles lielformāta gleznu izstāde “Melanholija”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Sandra Strēle, Melanholija. 2016. Audekls, jaukta tehnika. 21x30cm   

 

Jaunākajā gleznu sērijā „MELANHOLIJA” Sandra Strēle pievēršas noslēgtu, atsvešinātu, dažkārt vientuļu dzīvi apliecinošu vietu, to arhitektūras un fiktīvu sadzīvisku sižetu radīšanai, skatītājam piedāvājot vērotāja lomu. Tieši vientulība un sadzīve gleznojumos provocē melanholisku noskaņu, mudinot skatītāju meklēt loģiskus, vizuālus gleznojumu elementus, kas melanholiju apstiprina. Gleznojumi pārsteidz un uzrunā ar savu vērienu un lielo formātu, kas turpina Latvijas monumentālās glezniecības tradīcijas. Lai panāktu pilnīgas un skaidras sižetiskās līnijas, kas savā starpā savieno instalācijas gleznojumus, autore veidojusi mākslinieka grāmatu, kurā nostalģisku atmiņu fiksāciju un stāstu veidā apkopoti nelieli tekstuāli fragmenti, kuros ietvertais naratīvs piesaista tos kādam no gleznojumiem. Fragments no mākslinieka grāmatas:

NEKAD NEDZIRDĒJU NEVIENU

NE PĀRNĀKAM, NE AIZEJAM.

ES VĒROJU VASARAS MĀJAS BASEINA

SASTINGUŠO ŪDENI,

KURĀ PAT KOKI BIJĀS PARĀDĪTIES KĀ SILUETI.

VISAPKĀRT BIJA RĀMS. VĒJA NEBIJA.

ES RAUDZĪJOS UZ BASEINU

GAN DZĪVĒ, GAN GLEZNĀ

UN MANI PĀRŅĒMA DOMA,

KA KĀDS MAN NEDZIRDOT TIKKO IR IEGĀJIS MĀJĀ.

 

Sandra Strēle 2016. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas maģistrantūru, vienu semestri pavadot apmaiņas programmā Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā. Saņēmusi Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiju mākslā 2012. gadā, Brederlo von Sengbusch mākslas prēmiju 2014. gadā un SEB stipendiju glezniecībā 2016. gadā. 2017. gadā glezna no sērijas „MELANHOLIJA” tika iekļauta konkursa izstādes „Jaunā Gleznotāja Balva” finālistu darbu izstādē. Māksliniece ir sarīkojusi vairākas personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs un rezidencēs Itālijā, Baltkrievijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Indijā, Beļģijā, Vācijā, Francijā u.c.

29.03.2018 - 06.05.2018
Pāvela Sagalajeva personālizstāde “Skats³”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Pāvels Sagalajevs, Kļūda sistēmā, 2018, Jaukta tehnika, 90 x 74 cm

 

Izstāde “Skats3” ir Pāvela Sagalajeva pirmā personālizstāde. Pāvels Sagalajevs mākslas pamatus apguvis Jūrmalas mākslas skolā (2003.g. –  2008.g.)  un no 2011. gada līdz 2014. gadam turpinājis studijas ārpus Latvijas Plimuntas universitātē (Apvienotajā Karalistē)  tēlotāja māksla (Fine art) nodaļā.

Iepriekšējās izstādēs Jūrmalas pilsētas muzejā mākslinieks piedalījies ar sieviešu portretiem kuros jaušama ikonu glezniecības kanonu ietekme. Ikona kā saikne starp tagadni un mūžību - starp tagadējo un mūžīgo. Mākslinieka „ikonu” folklorizētajos sievietes tēlos bija jaušams nacionālā romantisma gars. Gleznās tēlotas nimba starojuma apņemtas tautu meitas. 

 

Pats mākslinieks savus darbus raksturo kā improvizāciju - tas līdzinās mediatīvam procesam, kurā autoram ļaujoties brīvam domu lidojumam tverot un realizējot idejas, veidojas saikne starp mākslinieku un topošo mākslas darbu.

 

Pāvela Sagalajeva mākslas darbi ir atraisījušies no divdimensiju plaknes - brīvā elementu kārtojumā veidotās košo krāsu trīsdimensiju kompozīcijas, tapušas kā starpnozaru mākslas darbi - ne vairs gleznas, bet vēl ne skulptūras. Mākslinieks to sauc par  apvienotu mākslas izteiksmes formu, trīsdimensionālu gleznu.

Dažos izstādē redzamajos māklas darbos, ar to  brīvo kompozīciju un spilgto, piesātināto krāsu pielietojumu, jaušama  ielu mākslas ietekme, kas iedvesmojusi mākslinieku viņa daiļrades pirmsākumos.

 

Izstādē „Skats3” izstādītajās  telpiskajās  kompozīcījās saskatāma arī rietumu un austrumu  kultūru mijiedarbība. To varētu nodēvēt arī par meditāciju gleznās. Dažās kompozīcijās iekodēta mandala kā meditācijas objekts. Mandala kā enerģijas uzkrāšana un novirzīšana, tālāk nodošana skatītājam.

 

Autors radošo procesu apraksta šādi: ”Es nododos improvizācijai, kura ir pārsteigumu pilna, nezinot kur tā mani aizvedīs, lai izprastu šo smalko stīgu kas vada mākslinieku un cilvēku cauri dzīvei - es velku šeit paralēli. Viennozīmīgi ir jābūt ļoti vērīgam un ļoti dzirdīgam, lai spētu nepalaist garām un saskatīt zīmes, likumsakarības starp to kā mistiskā veidā pakārtojas lietas.”

04.04.2018 - 19.05.2018
Izstāde-akcija-loterija "Gada nedarbs 2017"
Jūrmalas Mākslinieku namā Muižas ielā 6
04.04.2018 - 02.05.2018
Černobiļas atomelektrostacijas seku likvidēšanas dalībnieku izstāde “Jūs neaizmirsīsim!”
Majoru vidusskolā Rīgas ielā 3

Godinot Latvijas iedzīvotājus, kas piedalījās Černobiļas atomelektrostacijas kodolkatastrofas seku likvidēšanā, Jūrmalā notiek tematiska izstāde “Jūs neaizmirsīsim!”. Izstāde skatāma no 4.aprīļa līdz 2.maijam – Majoru vidusskolā (Rīgas ielā 3).

 

Šogad 26. aprīlī aprit 32 gadi kopš pasaulē lielākās avārijas Černobiļas atomelektrostacijā Ukrainā. Avārijas seku likvidēšanas darbos kopskaitā piedalījās 800 tūkstošu cilvēku, vairāk nekā seši tūkstoši iedzīvotāju arī no Latvijas, no kuriem vairāk nekā trīs tūkstoši ieguvuši invaliditāti, liela daļa zaudējuši darba spējas un aptuveni 1500 avārijas seku likvidācijas dalībnieku ir miruši.

 

Izstādē būs apskatāmi materiāli – fotogrāfijas, dokumenti un priekšmeti, kas apliecina Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku upurēšanos, glābjot pasauli no radiācijas briesmām. Izstāde mums atgādina un liek apzināties, ka arī pēc tam, kad pasaulē ir notikušas jaunas atomelektrostaciju avārijas, Černobiļas katastrofas sekas nebūt nav pilnībā likvidētas.

 

Traģiskās avārijas seku likvidācijas atcerei veltīto izstādi izveidojis Latvijas Ugunsdzēsības muzejs sadarbībā ar Latvijas savienību "Černobiļa".

 

Biedrība Latvijas savienība „Černobiļa” ir sabiedriskā labuma organizācija, kas apvieno Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekus, avārijā cietušos, kā arī avārijas seku likvidētāju pēcnācējus, kuri ir dzimuši pēc katastrofas.

 

Kontaktpersona – Latvijas savienības „Černobiļa” Jūrmalas koordinators Albīns Minčuks, tālr. 26751756. 

 

Izstādes apmeklēšanas laiks: pirmdien – piektdien plkst. 10.0017.00, sestdienās, svētdienās – slēgts.

Ieeja bez maksas.

05.04.2018 - 02.06.2018
Mākslinieka un pedagoga Antona Vaivoda un viņa skolnieka Jakova Mitina izstāde "Saruna par dabu"
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
06.04.2018 - 05.05.2018
Tēlnieces Artas Dumpes jubilejas izstāde “Saules meitas”
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

Aspazijas mājā atklāta Artas Dumpes keramikas izstāde “Saules meitas”. Mākslinieci vairāk pazīstam kā vienu no interesantākajām monumentālās tēlniecības darbu autorēm. Viņas darbu vidū ir piemineklis Latvijas prezidentam Jānim Čakstem Jelgavā, Brāļu kapi Valkā un Balvos, Lestenes Brāļu kapu memoriāla centrālais tēls, veltījums Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei Valkā. Tēlnieces darbu varoņi bijuši Anta Klints, Velta Vilciņa, Džemma Skulme, Leo Svemps, Lilita Bērziņa un daudzas citas radošas personības. Arta Dumpe veidojusi arī Aspazijas pieminekli Dubultos.

Šoreiz ar māksliniecei netradicionālām mazajām formām meistare atzīmēs savu jubileju. Par ekspozīcijas ideju tēlniece pateicas savai vēlmei eksperimentēt ar dažādiem materiāliem, formām un izmēru. Iesākumā darbi veidoti pašas priekam, kā sava veida atklājums. Tad dzimusi ideja vienuviet izstādīt telpu dekorus, torsus, figūras. Izstādes koncepciju iedvesmojis Aspazijas dzejolis “Saule nāk”. Tēma saistīta ar sauli, pavasari, Lieldienām, simbolisku atmodu. Ekspozīcijā varēsim skatīt avotu nimfas, dejotājas, ziedus un saules meitas, kas veidotas mālā, šamotā un akmens masā.

 

 

A.Dumpe "Saule"                                                        A.Dumpe "Tauriņdeja"

08.04.2018 - 29.04.2018
13.00-18.00
Kino Jūrmalā aprīļa mēnesī
Jūrmalas Kultūras centrā un Kauguru kultūras namā

09.04.2018 - 03.06.2018
Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prospektā 30
29.04.2018 - 03.05.2018
XIX starptautiskais akadēmiskās mūzikas konkurss “Daudzstīgu mūzikas instrumenti. Jūrmala 2018”
Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Smilšu ielā 7

Jau kopš 1995. gada par neatņemamu un nozīmīgu Jūrmalas kultūras dzīves sastāvdaļu ir kļuvis Starptautiskais akadēmiskās mūzikas konkurss “Jūrmala”, kura ietvaros notiek konkursi pianistiem, kameransambļiem, kā arī daudzstīgu mūzikas instrumentu spēlētājiem. Sākot no 2009.gada ir izveidots trīs gadu cikls: vienu gadu notiek pianistu konkurss, otru gadu – kameransambļu, bet trešajā gadā - daudzstīgu mūzikas instrumentu konkurss.

 

Šogad konkurss ieplānots daudzstīgu tautas mūzikas instrumentiem, kurā aicināti piedalīties arī dalībnieki no kaimiņvalstīm - Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Krievijas, Baltkrievijas, kuri pārstāvēs ne tikai tradicionālos daudzstīgu instrumentus (ģitāru, arfu), bet arī savus nacionālos koncertinstrumentus – latviešu kokli, lietuviešu kankli, igauņu kanneli un somu kanteli u.c.

 

2018. gads ir gan Baltijas, gan Somijas simtgades jubilejas gads, tādēļ nacionālo instrumentu spēle šajā kontekstā iegūst papildus nozīmi un pievienoto vērtību. Uzsverot katras tautas mūzikas nacionālo identitāti, konkurss šīm nacionālajām tradīcijām vienlaikus piešķir starptautiska līmeņa nozīmi kā arī sniedz iespēju konkursa dalībniekiem celt profesionālo līmeni un prestižu starptautiskā vidē.

 

Tā centrālais notikums ir iespēja daudzstīgu instrumentu spēlētājiem konkursa otrajā kārtā muzicēt ar kamerorķestri, uz ko klausītāji tiek aicināti 2. maijā plkst. 17.00 Jūrmalas Mūzikas vidusskolas Lielajā zālē, Majoros, Smilšu ielā 7, ieeja bez maksas. Kopā ar daudzstīgu instrumentālistiem – konkursantiem muzicēs Rīgas kamerorķestris diriģenta Andra Gaiļa vadībā. Programmā - Kristīnes Ojalas “Calendula”, Riharda Dubras “Fantāzijas variācijas”, Lietuviešu komponista Vaclava Paketūras koncerts kanklei u.c.  

 

Konkursu atbalsta Jūrmalas pilsētas dome un Valsts Kultūrkapitālfonds.