Pasākumu afišas
Balle Kauguros
23.02.2019
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Tēja ielas garumā
01.03.2019
Jūrmalas pilsētas muzejs
Pavasara gaidīšanas svētki
02.03.2019 - 10.03.2019
Jūrmala
PIKC NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēkņu darbu izstāde “No veca – jauns”
29.01.2019 - 31.03.2019
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mākslas skolā, Strēlnieku prospektā 30
Fotoizstāde “Pavasaris muižā”
12.02.2019 - 12.03.2019
Izstāžu zālē "I.O", Kāpu ielā 143/3
Izstāde “Ceļā uz Latvijas valsti”
12.12.2018 - 30.03.2019
Aspazijas mājā, Z.Meierovica prospektā 18/20
Jāņa Jēkabsona gleznu izstāde “Tepat”
09.01.2019 - 04.03.2019
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
“Fēniksa kausa” finālturnīrs
01.03.2019 - 03.03.2019
Jūrmalas Valsts ģimnāzijā
februāris 2019
14 februāris
ceturtdiena
09.00
Jaunatnes un sporta jautājumu komitejas sēde
Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5
  1.  

Darba kārības apstiprināšana

I.Kausiniece

  1.  

Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2011.gada 31.marta nolikumā Nr.7 “Naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā un kultūrā piešķiršanas kārtība un apmērs”

J.Rāfelds

14 februāris
ceturtdiena
10.00
Sociālo, veselības un integrācijas jautājumu komitejas sēde
Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5
  1.  

Darba kārtības apstiprināšana

D.Riņķe

  1.  

Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2014.gada 18.decembra lēmumā Nr.522 „Par Jūrmalas pašvaldības institūcijas darbinieku skaita (darba vietu) sarakstu apstiprināšanu

L.Tesnova

14 februāris
ceturtdiena
10.00
Jūrmalā
14 februāris
ceturtdiena
11.30
Izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēde
Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5
  1.  

Darba kārtības apstiprināšana

R.Sproģe

  1.  

Par budžeta izmaiņu minimālā apjoma noteikšanu jautājuma skatīšanai Izglītības un kultūras jautājumu komitejā

I.Brača

  1.  

Grozījums Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2016.gada 21.aprīļa saistošajos noteikumos Nr.10 “Kārtība, kādā Jūrmalas pilsētas pašvaldība sedz privātajai izglītības iestādei, kas īsteno licencētu pirmsskolas izglītības programmu, izmaksas par programmas īstenošanu

I.Vasmanis

  1.  

Par Jūrmalas sākumskolas “Atvase” pievienošanu Jūrmalas Valsts ģimnāzijai

 

  1.  

Par Jūrmalas Iekļaujošās izglītības attīstības centra dibināšanu

 

  1.  

Par Eiropas Savienības “Erasmus+” programmas pamatdarbības Nr.2 (KA 2) stratēģisko skolu sadarbības partnerību projekta “Eiropas galda klāšana” noslēgumu

Ē.Annuškāns

  1.  

Par dalību Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Mūzikas un dejas mākslas izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana” atklātajā projektu konkursā

G.Liepiņa

  1.  

Par grozījumiem Jūrmalas pilsētas muzeja 2019. gada budžetā

I.Baumane

  1.  

Par Valsts kultūrkapitāla fonda projekta “Alberta Kronenberga interaktīvā izstāde “Zīmē un Rīmē” Aspazijas mājā” noslēgumu

 

14 februāris
ceturtdiena
17.00
Gleznotāju Annas Laicānes un Martas Jurjānes izstādes “Suņi un baloži gaismā” atklāšana
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29
Gleznotāju Annas Laicānes un Martas Jurjānes izstādes “Suņi un baloži gaismā” atklāšana

Jūrmalas pilsētas muzejā no 13. februāra būs skatāma gleznotāju Annas Laicānes un Martas Jurjānes izstāde “Suņi un baloži gaismā”. Lai arī iepriekšējā radošā pieredze abām bijusi atšķirīga, viņas kopā savedušas maģistra studijas Latvijas Mākslas akadēmijā pie profesoriem Kaspara Zariņa un Alekseja Naumova. Vienalga, ko mākslinieces gleznotu, vai tas būtu ūdens, lauks, vai cilvēks, tā ir gaisma, kas viņas interesē Bet dažreiz gleznās iemaldās arī suņi un baloži.

No Annas un Martas sarunas:

Anna Laicāne : Par ko tu runā savās gleznās?

Marta Jurjāne: Tā galvenā tēma droši vien nemainās. Tas, kas mani interesē, vienalga, ko es gleznoju, vai tas būtu ūdens, vai lauks, vai cilvēks, tā ir gaisma, tās dažādie aspekti. Tas, kā gaisma izpaužas, ne tādā impresionisma izpratnē kā mirkļa notvērums, bet gaisma kā ilgstošs process, mani interesē kā paildzināt to gaismu, kas ir kaut ko apspīdējusi. Kāds skatītājs varbūt tajā gleznā redz ainavu vai ko citu, bet man tā ir gaisma un krāsa, ko es pētu un gleznoju.

Manas gleznas var raksturot arī kā atmiņas, atmiņu gabaliņus. Pētot to, kas mūs veido, kas mēs esam, tās lielā mērā ir atmiņas par dažādiem dzīves notikumiem. Īpaši šobrīd, vērojot kā aug manas meitas un ir dažādi notikumi, kurus uzgleznojot man ir jādomā, kādus nospiedumus tie atstās uz viņām, vai viņas atcerēsies pašu notikumu vai šo gleznu. Man pašai arī ir tādas atmiņas, kad es pavisam mazā vecumā lidoju uz Gruziju, un man šķiet, ka es atceros to īpašo un silto gaismu un sirsnīgos cilvēkus, un tādu priecīgu dzīvi, un es nezinu, vai tas ir tiešām manās atmiņās vai no citu stāstiem iztēlots, vai kādā fotogrāfijā redzēts. Manas gleznas ir kā tāda atmiņu un gaismas nospiedumu kolekcionēšana. Bet būtiskākais joprojām ir gaisma, kas mani interesē, kā tā atklājas dažādos veidos, vietās. Gaisma un krāsa.

Un kā ir tev?

Anna Laicāne: Man ir ļoti daudz tēmu. Bet varbūt varētu nosaukt kādas piecas, kas vijas cauri pēdējos trīs gadus. Ir grūti gleznot kādu vienu tēmu ilgstoši. Gribas apstāties un atgriezties pēc laika. Piemēram, baložus es gleznoju vairākus gadus un katru reizi tajos ieraugu kaut ko citu. Bet pēdējā laikā es paskatos pati uz savām gleznām un saprotu, ka bieži es gleznoju neko. Kompozīcijas, kas neizsaka neko, nezinu, tas var būt ielas stūris, vai... vienu es aizgleznoju, bet tur bija siena un trotuāra gabaliņš. Vai tagad es gribu uzgleznot suni, kas stāv vienkārši gaismā un ēnā? Un īstenībā tas ir nekas, nu nav tur nekā filozofiska, bet mūsu ikdiena, man liekas, sastāv no nefilozofiskām lietām. No tāda suņa gaismā un ēnā. Bet es viņam došu nosaukumu Svarīgs suns, jo viņš domā, ka viņš ir ļoti svarīgs. Vai baložus, es neskaitāmas reizes esmu gleznojusi un visu laiku atgriežos, jo man liekas viņi tādi it kā bezjēdzīgi putni, no kuriem cilvēki grib izvairīties pilsētā, jo viņi visu tur nokakā, bet atkal, ja viņus izņem no tās pilsētas, tad pilsēta nav pilsēta. Tāds pielikums dzīvei. Un vispār, kā tāds radījums, balodis raisa apbrīnu. Vienmēr, ja kaut kur jāsēž, jāgaida, var papētīt baložus. Kādu tik viņos pelēku toņu nav! Nu baloži, suņi.. Galvenais, kā viņi jūtas, tie suņi. Piemēram, suņu melanholija, tas ir ļoti aizkustinoši, kad viņi skumst. Vai, kad viņi ir tādi pavisam klusi, ko viņi domā, ko jūt. Vai piemēram, autoostas balodis, kurš noteikti nokļūs debesīs. Viņš visu dzīvi nomocījies bez vienas kājas un es iedomājos, kā viņš nokļūs paradīzē un būs uz tāda rozā fona. Un viss būs labi beidzot.

Tad iela man patīk vai ceļš, arī gaisma un ēna. Faktūras, visādu lietu tuvplāni – flīžu, trotuāra vai bruģa. Kaut kas ļoti pietuvināts, kad ieskaties kādā lietā, kāda viņa ir. Un tad pa brīdim uzgleznoju kādu cilvēku vidē. Cilvēki pie jūras, pludmalē. Tādos brīžos liekas, ka dzīve ir tāda pilnasinīga. Cilvēki ir pie jūras, tur kaut kas notiek, vai arī nenotiek un ir tāds miers. Bērni priecīgi, pieaugušie guļ un ne par ko nesatraucas, vienkārši ir ārpus laika. Vai arī kādu darbību, sarunu, zvejošanu, kaut kas dzīvs, īsts, nesamākslots. Makšķernieki un zvejnieki man arī patīk. Tajā ko viņi dara ir tāda dzīves faktūra, ko var sataustīt.

Anna Laicāne (dz. 1984.g.) beigusi Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu, tad LMA ieguvusi bakalaura un maģistra grādu mākslā (2010), sarīkojusi personālizstādes Latvijā, Dānijā, Portugālē. Regulāri piedalās grupu izstādēs, Annas darbi bijuši  eksponēti arī konkursizstādē “Marīna 2017” Jūrmalas pilsētas muzejā.

Marta Jurjāne (dz.1979.g.) ieguvusi maģistra grādu glezniecībā LMA (2011) Teoloģijas bakalaura grādu ar specializāciju mākslā Latvijas Kristīgajā Akadēmijā  pie grafiķes Neles Zirnītes 2003.g., mācījusies Rīgas Mākslas skolā. Aktīvi piedalās vietējās un starptautiskās izstādēs un projektos kopš 2002.g., ir sarīkojusi vairākas personālizstādes.

 

 

14 februāris
ceturtdiena
19.15
Dubultamatieru līgas spēle basketbolā vīriešiem
Sporta namā "Taurenītis" Kļavu ielā 29/31
Dubultamatieru līgas spēle basketbolā vīriešiem

“Jūrmala” – “GASO”

14 februāris
ceturtdiena
19.30
Dzimuši Latvijā. Georgijs Osokins. Solokoncerts
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Dzimuši Latvijā. Georgijs Osokins. Solokoncerts

Koncerts cikla "Dzimuši Latvijā" ietvaros.

Piedalās: Georgijs Osokins, klavieres

Programma:

I daļa

Domeniko SKARLATI (Domenico Scarlatti, 1685-1757)
Sonāte Re minorā L. 103

Sergejs RAHMAŅINOVS (Sergei Rachmaninoff, 1873-1943)
Prelūdija Sol mažorā op. 32 n. 5
Variācijas par Šopēna tēmu Do minorā op. 22

II daļa

Arvo PERTS (Arvo Pärt, 1935)
“Für Alina”

Frideriks ŠOPĒNS (Frédéric Chopen, 1810-1849)
Noktirne Si mažorā op. 62 n. 1
Sonāte Si minorā n. 3 op. 58

Foto: Jānis Romanovskis

Pasākuma organizators: Dzintaru koncertzāle

12.09.2018 - 22.06.2019
Izstāde “Rainis. 1918.”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā 5/7

13.12.2018 - 30.04.2019
Kultūrvēsturiska izstāde "Ceļā uz Latvijas valsti" par Aspazijas lomu Latvijas valsts tapšanā
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

Latvija bez Aspazijas nav iedomājama.

Aspazija un Latvija. Tie ir tik nedalāmi jēdzieni.

Jau sagaidot 1888.gadu jaunā dzejniece, kurai ir tikai 22 gadi, rakstīja:

“Tikai savienoti spēki,

Dūša, vingrums, rosība

Tautu vidū liesmu burtiem

 Rakstīs vārdu “Latvija”.

 

Izstāde “Ceļā uz Latvijas valsti”  rādīs kā dzejniece dramaturģe – Aspazija -  viņas darbi, ietekmē sabiedrību ar domu par nākotnes Latviju.  Aicinājums virzīties uz LATVIJAS valsts veidošanu ir ikvienā no viņas darbiem. Liriskais varonis dodas cīņā par labāku nākotni, tas aicina to veidot un nestāvēt malā. Aspazijas pirmie darbi ir izteikta dzejnieka cīņā saucēja balss.

Tikpat kaisli kā daiļdarbos, arī sabiedriskajā darbībā -  dalībā Satversmes sapulcē, dažādās biedrībās, kā arī citos veidos veicinot un atbalstot Latvijas valsts dzimšanu un tās pastāvēšanu – spilgtā  liesmojošā dvēsele - Elza Pliekšāne Aspazija personificē LATVIJU.

Izstādes  mērķis - starp visiem izcilajiem vīriem, kurus piesauc kā pirmos valsts pamatlicējus, likt blakus Aspaziju, bez kuras Latvija nav iedomājama.  

 

Ārija Vanaga

Aspazijas mājas vadītāja

09.01.2019 - 17.03.2019
Izstāde no Jūrmalas pilsētas muzeja mākslas krājuma “Interjers un eksterjers”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Tradicionāli muzeja Kamīnzālē smalkas kamerstila izstādes veido mākslas ekspertes Ingrīda Raudsepa un Jana Rāve. Šoreiz varēsim skatīt izstādi “Interjers un eksterjers” no muzeja mākslas krājuma. Jūrmalas pilsētas mākslas muzeja kolekcijā glabājas gleznas un grafikas, kurās attēloti gan sadzīves ainu iekštelpu skati – interjeri, gan mākslas darbi, kuros redzamas dažādu laiku celtnes, kuru ārējais izskats un dekoratīvā apdare – eksterjers raksturo kādu noteiktu stilu. Izstādē iekļautie darbi darināti laika posmā no 18. līdz 20.gadsimtam. Sadzīves žanrs ar interjeru skatiem izveidojās un kļuva populārs 17.gadsimtā Holandē. Muzeja kolekcijā ir vācu izcelsmes mākslinieka Johana Georga Villes (1715−1808) gravīra Holandiešu mājsaimniece, kura tapusi pēc ievērojamā Leidenes mākslinieka Herita Doua (1617−1675) gleznas. Arī Latvijas mākslā 20.gadsimtā atrodami interjera skati. Poļu izcelsmes mākslinieks, kurš darbojies Rīgas Grafiķu biedrībā, Raimonds Šiško (1894−?) 20.gadsimta sākumā zīmējis Grāfu Kaliostro Jelgavas pilī. Sadarbībā ar galeriju Jēkabs, izstādes ekspozīcija papildināta ar vairākiem latviešu mākslinieku gleznotiem interjeru skatiem, kā, piemēram, Leonīda Āriņa (1907−1991) Interjers naktī un Valērija Baidas Svētās Trīsvienības baznīca Madonā.

 

Izstādes tēmu bagātina muzeja krājuma mēbeles un sadzīves priekšmeti, kā arī portretu gleznojumi, kas ir raksturīga 19. un 20.gadsimta interjeru sastāvdaļa.

 

 Izstāde no Jūrmalas pilsētas muzeja mākslas krājuma “Interjers un eksterjers” skatāma no 9. janvāra līdz 17. martam.

Muzeja darba laiks: P., O. – slēgts, T. – Sv. no 10:00 – 17:00. Ieeja – bez maksas.

09.01.2019 - 04.03.2019
Jāņa Jēkabsona gleznu izstāde “Tepat”
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
14.01.2019 - 16.02.2019
Jānis Rupenheits foto izstāde ” Mūsu: tauta, deja, svētki”
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

26.01.2019 - 28.02.2019
A. Kronenberga Slokas bibliotēkā Raiņa ielā 3
29.01.2019 - 31.03.2019
PIKC NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēkņu darbu izstāde “No veca – jauns”
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 2

06.02.2019 - 14.04.2019
Vitālija Jermolajeva gleznu teātrī "INNER LIGHT" Omnibusa iela 19
06.02.2019 - 23.02.2019
Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6
13.02.2019 - 12.03.2019
Fotoizstāde “Pavasaris muižā”
Intas un Imanta Ozoliņu izstāžu zālē Kāpu ielā 143/3

13.02.2019 - 17.03.2019
Gleznotāju Annas Laicānes un Martas Jurjānes izstāde “Suņi un baloži gaismā”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29
Gleznotāju Annas Laicānes un Martas Jurjānes izstāde “Suņi un baloži gaismā”
FOTO: Anna Laicāne. “Darbs ziedlapiņās” (“Blooming”). 2018. Audekls, akrils, 100 x 120 cm.

Jūrmalas pilsētas muzejā skatāma gleznotāju Annas Laicānes un Martas Jurjānes izstāde “Suņi un baloži gaismā”. Mākslinieces vieno maģistra studijas Latvijas Mākslas akadēmijā pie profesoriem Kaspara Zariņa un Alekseja Naumova un arī gaisma, kas radošajā procesā interesē abas mākslinieces.

 

Anna Laicāne (1984) mācījusies Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā, 2010. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi bakalaura un maģistra grādu mākslā. Mākslinieces personālizstādes bijušas Latvijā, Dānijā un Portugālē, viņa regulāri piedalās grupu izstādēs, darbi eksponēti arī konkursizstādē “Marīna 2017” Jūrmalas pilsētas muzejā.

 

Par savu darbu tematiku Anna Laicāne saka, ka tēmu ir ļoti daudz, bet izceltas tiek dažas, kas vijas cauri darbiem pēdējos trīs gadus. “Piemēram, baložus es gleznoju vairākus gadus un katru reizi tur ieraugu kaut ko citu – kādi pelēkie toņi tur ir! Tas var būt ielas stūris vai... suns, kas stāv gaismā un ēnā,” stāsta gleznotāja. “Ik pa laikam tiek uzgleznots kāds cilvēks vidē: pie jūras, pludmalē, kad dzīve ir pilnasinīga vai, pretēji, – jūtams miers. Īstenībā tur nav nekā filozofiska, bet mūsu ikdiena, kas sastāv no nefilozofiskām lietām,” pārdomās dalās gleznotāja. Gleznās tiek izcelta gaisma un ēnas, lietu tuvplāni un faktūras.

 

Marta Jurjāne (1979) mācījusies Rīgas Mākslas skolā, 2003. gadā Latvijas Kristīgajā akadēmijā, studējot pie grafiķes Neles Zirnītes, ieguvusi teoloģijas bakalaura grādu ar specializāciju mākslā. 2011. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu glezniecībā. Kopš 2002. gada aktīvi piedalās vietējās un starptautiskās izstādēs un projektos, rīkojusi vairākas personālizstādes.

 

“Lai ko es gleznotu, vai tas būtu ūdens vai lauks, vai cilvēks, tā ir gaisma un tās dažādie aspekti un tas, kā gaisma izpaužas kā ilgstošs process. Mani interesē, kā paildzināt to gaismu, kas ir kaut ko apspīdējusi. Kāds skatītājs gleznā redz ainavu vai ko citu, bet man tā ir gaisma un krāsa, ko es pētu un gleznoju,” savā radošajā procesā dalās Marta Jurjāne.

 

Māksliniece savas gleznas raksturo arī kā atmiņas, kā atmiņu fragmentus: “Manas gleznas ir kā tāda atmiņu un gaismas nospiedumu kolekcionēšana. Taču būtiskākais joprojām ir gaisma, kas mani interesē, kā tā atklājas dažādos veidos, vietās. Gaisma un krāsa.”