Melnbalts porcelāns mežģīņu rakstā un zīda gleznojumi –  Aspazijas mājā atklāta Daces Ziemeles un Māras Mozgires darbu izstāde, kam dots zīmīgs nosaukums – “110”.

image

Attēlā: Ne tikai izstādēs, bet arī darbā kopā.

Māra Mozgire un Dace Ziemele Jūrmalas Mākslas skolā,

piedaloties projektā “100 tautumeitas Latvijai”. 

 

Abas mākslinieces ir jūrmalnieces, un šī ir viņu septītā kopīgi veidotā izstāde. Iepriekšējo sešu izstāžu nosaukums bija “Melnbaltais un krāsainais”, jo, kā uzskata mākslinieces, tas vislabāk raksturo abas kopā un katru atsevišķi. Šai izstādei dots atšķirīgs nosaukums – “110”. Tas radies, sasummējot abu mākslinieču šā gada nozīmīgākos ciparus.

 

Lai arī abas mākslinieces izstādēs aktīvi piedalās kopš 20. gadsimta 90. gadu beigām, no 2005. gada abas kopā veido personālizstādes, kurās dominē kontrasts – melnbaltais pret krāsaino. Ir bijušas izstādes Rīgas Porcelāna muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, Rojā, Kuldīgā, Valmierā un Tukumā.

 

Dace Ziemele absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas nodaļu. Izstādēs piedalās kopš 1990. gada. Ir bijušas izstādes Somijā un Vācijā. Daces Ziemeles darbos dominē laukumu un līniju ritmi un saspēle. Baltais pret melno, laukums pret līniju. Pēdējos gados līniju ritms tiek ievīts smalkā mežģīņu rakstā.

 

“Es vienmēr esmu apbrīnojusi rokdarbnieču smalkos darinājumus. Arī mana mamma radīja brīnišķīgus filigrānus mežģīņu rakstus. Man tam nekad nav bijis pacietības, es labāk to visu uzlieku uz šķīvja vai papīra, izmantojot tušu vai porcelāna krāsu,” saka māksliniece.

 

Tā kā izstāde notiek Aspazijas mājā, daži darbi ir saistīti ar Aspazijas dzeju, apspēlējot Aspazijas dzejoli “Vārds”.

 

Māra Mozgire absolvējusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina nodaļu. Izstādēs piedalās kopš 1987.gada. Māras darbos dominē krāsu laukumu mijiedarbība – siltais pret vēso, košais pret pelēko. Viņa iedvesmu rod dabā un ceļojumos redzētajā.

 

Par savu radošo darbība Māra Mozgire saka: “Tā pa īstam pie mākslas tilta nonācu Liepājā. Jauna vide, jauki cilvēki, labi pedagogi, iespēja iemācīties saskatīt, sadzirdēt un sevi apliecināt. Soli pa solim vējā, saulē, jūrā. Tad Rīgā – akadēmijā. Sapņi piepildās, mērķi tiek sasniegti. Atkal – cita vide, jauki cilvēki, labi pedagogi, krāsas un vēl daudz visa kā. Tā mēģinu virzīties pa šo tiltu uz priekšu vēl joprojām. Liekas, ka līdz vidum, tā gribētos domāt, esmu pagājusies…”