Sabiedrība Vide
Jūrmalas pludmales iekārtotas vasarai; šogad kūrortpilsētā par diviem Zilajiem karogiem vairāk

Jūrmalas valstspilsētai atkāroti pagarināts kūrortpilsētas oficiālais statuss. Tas piešķirts uz diviem gadiem, izvērtējot Jūrmalas 2020.–2021. gada pārskatu par kūrorta teritorijas attīstību un vides kvalitātes rādītājiem. Pašvaldības pārskatu vērtēja Kūrorta statusa izvērtēšanas komisija, kuras sastāvā ir Ekonomikas ministrijas, Veselības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji.

Jūrmala kā pirmā un vienīgā pilsēta Latvijā kūrortpilsētas statusu saņēma pirms deviņiem gadiem, 2013. gadā. Kūrorta statuss piešķirts visai Jūrmalas pilsētas administratīvajai teritorijai, izņemot Vārnukroga, Priedaines un Bražciema teritoriju.

Iegūt un saglabāt kūrorta statusu var tikai tad, ja pilsēta atbilst vairākiem nosacījumiem: tajā ir pieejami dziednieciskie dabas resursi, darbojas vismaz viena kūrorta ārstniecības iestāde, kurā tiek izmantoti šie resursi. Vides kvalitātes rādītājiem jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī kūrorta teritorijā jābūt izveidotai atbilstošai tūrisma infrastruktūrai un izstrādātiem plānošanas dokumentiem, kuri ilgtermiņā paredz kūrorta attīstību noteiktajā teritorijā.

Jūrmala ir Baltijas piejūras lielākā kūrortpilsēta un viens no iecienītākajiem galamērķiem Latvijas un ārvalstu tūristiem. Kūrortpilsētai ir daudzveidīgi dabas resursi: teritorija ir bagātīgi klāta ar mežiem, tai ir plaša pludmale 24 kilometru garumā, minerālūdens un dziedniecisko dūņu resursi, piejūras klimats, upes, kā arī aizsargājamās dabas teritorijas.

Pilsētas tūrisma piedāvājuma pamatā ir kūrortpilsētā pieejamo dabas resursu saudzīga izmantošana, ar to saistītās uzņēmējdarbības – kūrortviesnīcu, ārstniecības un rehabilitācijas iestāžu sniegtie pakalpojumi, kā arī kultūrvēsturiskā mantojuma vērtības. Jūrmalā pieejamos minerālūdens un dūņu resursus veselības uzlabošanas un rekreācijas procedūrās izmanto rehabilitācijas iestādes, piedāvājot ārstniecisko dūņu procedūras, sērūdeņraža un broma minerālūdens vannas.

Rūpējoties par kūrortpilsētas kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, pagājušajā vasarā, ieguldot 9,5 miljonus eiro, atjaunots Ķemeru kultūrvēsturiskais parks 20 hektāru platībā. Šobrīd notiek daudzfunkcionāla dabas tūrisma centra izbūve Ķemeros, kura darbība būs vērsta uz dabas mantojuma un tā vērtību izcelšanu, dabas resursu saglabāšanu un mijiedarbību ar cilvēku. Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana Jūrmalā tiek sekmēta, arī attīstot dabai saudzīgu tūrisma infrastruktūru, piemēram, veidojot labiekārtotas atpūtas vietas un pastaigu takas.

Jūrmalas attīstības stratēģijā 2010.–2030. gadam noteikts, ka viena no pilsētas attīstības prioritātēm ir kūrorta attīstība. Kūrorta statusa piešķiršanu noteiktai teritorijai regulē Tūrisma likums, un kūrorta statuss tiek piešķirts ar Ministru kabineta rīkojumu.